Kaijukroga kapulauks Bēnes pagastā

Atrašanās vieta: Bēnes pagasts, Auces novads pie Kaijukroga

Periods: 8.-10.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: zemgaļu

Izmēri: izpētīti 90 m2 

Skaits: 5 apbedījumi

Pukuļu uzkalniņkapi Bārtas pagastā

                                                                     Foto: prof. A.Vasks

Atrašanās vieta: Bārtas pagasts, Grobiņas novads. Kapulauks atrodas 4,5 km uz DR no bijušās Paplakas muižas, Vārtājas upes senlejas rietumu krastā, nelielā grantainā priedulājā, pie Pakuļu un Stiebru mājām. Kapulauks norakts grantī.

Periods: 1700.-1100. g.p.m.ē.

Kapu veids: uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Izmēri: to diametrs bija 10-13 m, augstums 0.6-1.2 m

Skaits: 13 uzkalniņi

Lejasbitēnu kapulauks Aizkraukles pagastā

Atrašanās vieta: Aizkraukles pagasts, Daugavas labā krasta terasē, 3 km uz austrumiem no Pļaviņu

spēkstacijas.

Periods: 3.-11. gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi un līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi, kenotafs 

Piederība: Daugavas baseinā valdošais ir baltu (latgaļu, sēļu, zemgaļu) elements. Tikai kopš 10.-11. gs. Daugavas labajā krastā apmēram līdz Aizkrauklei etniskais sastāvs izmainās un pārsvaru gūst lībieši.
Izmēri: Pavisam kapulauka teritorijā izrakti 6958 m 2 (bez tam ar buldozeru pārbaudīta ap 3000 m2 liela platība ap izpētīto kapulauku)

Skaits: 2 uzkalniņi. Izpētīti 459 apbedījumi 

Kapu piedevas: iegūtas 2797 senlietas un 3064 lauskas. Bagātīgos apbedījumos ar bronzu rotātas jostas, villaines un cirvji. Cirvis tiek likts arī dažos bagātu sieviešu kapos. Atšķirības jaušamas ieroču piedevās. Pēc atradumiem rekonstruēts apavu veids, dažas agrās villaines, jaunas kakla un galvas rotu formas.

Kad un kas pētījis: 1931.g., 1961.-1964.g. V. Urtāns

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1962. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1963
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1963. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1964
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. R.,1965

Apraksts: Lejasbitēnos 3.-5. gs. bijuši vismaz 2 kapu uzkalniņi. Vēlāk mirušie apbedīti līdzenajos bedru kapos, plaši izmantojot akmeņu pārsegumu. Kopš 8.-9. gs. kapulauks paplašināts visos virzienos un mirušie apbedīti rindās, pie kam, vīrieši parasti ar galvu uz A, bet sievietes - uz R.
  Kapulauks intensīvāk izmantots kopš 7. gs., kas izskaidrojams ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Starp apbedītajiem ir latgaļi un sēļi, bet 11. gs. kapulauka R malā apglabātas ieprecētās lībietes un viņu bērni: 3 sieviešu ugunskapiem un vismaz 5 bērnu skeletkapiem ir lībiskas lietas — stikla krelles, dunči bronzas makstīs, māla trauki un atšķirīgas apbedīšanas tradīcijas. Lībiešu apbedīšanas tradīcijās (nav ieturēts Z—D virziens, mirušie bērni nav dedzināti) un dažās senlietās (māla traukiem ir apmesta virsma) manāma latgaļu kultūras ietekme.
  Kapulaukā apbedītas etniski jauktās Lejasziedu—Lejasbitēnu lauku kopienas, kā arī Kalnaziedu pilskalna iedzīvotāji, spriežot pēc mirušo vecuma, skaita un laika — apmēram 35 paaudzes. Trim 9.-10. gs. galvaskausiem konstatēta trepanācija, pie kam 2 vīrieši pēc sarežģītās operācijas ir dzīvojuši, bet sieviete trepanāciju nav pārcietusi.
  Lejasbitēnu kapulauks pieder vidēji lielai lauku kopienai, kurai cieši sakari ar Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem. Lejasbitēnu kapulaukā apbedīto augums caurmērā ir mazāks kā mūsdienās, bet mirstība biežāka. Starp mirušajiem lielā pārsvarā ir vīriešu kārtas pārstāvji. Cilvēku vecums tikai reti pārsniedz 60 gadus.

Beitu senkapi Kauguru pagastā

Atrašanās vieta: Kauguru pagasts, Beverīnas novads

Periods: 11.-13. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: latgaļu

Izmēri: izpētīti 105 m2

Skaits: 3 apbedījumi

Kapu piedevas: 114 senlietas iegūtas izrakumu laikā. Mirušie bagāti apveltīti kapa piedevām: sieviešu kapos lentveida vainagi ar piekariem mugurpusē, kakla riņķi , stikla kreļļu, zvārguļu un kauri gliemežvāku kakla rotas, lociņa važturi ar važiņām, etc. Pie jostas važiņās piekārti amuleti dzīvnieku kaulu un zobu veidā, kā arī riekstu jumis. Vīrieša kapā — šķēps, cirvis un duncis, kā arī josta ar bronzas sprādzi un apkalumiem. Kā sieviešu tā vīriešu kapos daudz aproču un gredzenu. Vīrieša kapā senlietu grupa - stikla kreļļu un bronzas zvārguļu kakla rota, vairāki bronzas gredzeni un kaula ķemme atrasti kreisā pusē virs iegurņa, bet kādā kapā vilnas drānā ietītas senlietas — bronzas tordēts kakla riņķis ar četrskaldņu galiem, stikla kreļļu un bronzas zvārguļu kakla rota, dzelzs dzirkles un īlens noliktas virs labās kājas pēdas.

Dīru kapulauks pie Durbes

Atrašanās vieta: Durbes novads, 4 km uz D no Durbes pilsētas un 0,5 km un ZR no Durbes dzelzceļa piestātnes, Durbes senlejas austrumu krastā 6 m augstumā.

Periods: skeletkapi no 5.gs., ugunskapi 11.-13.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: kuršu

Izmēri: izpētīti 365,5 m2

Kapu piedevas: iegūtas 326 senlietas.  No Gotlandes importētas 3 bronzas jostas sprādzes un 2 jostas sadalītāji ar zvērgalviņu formas siksnu galu apkalumiem. Unikāls atradums savrupajā kapā, kas datējams 13.gs., ir tērauda plākšņu bruņu cepure.

Paražas: Lielākā daļa senlietu, izņemot dzeramos ragus, bijušas ugunī.

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960. g.arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1961

Kad un kas pētījis: 1909. un 1911. g. Durbes ārsts Rafaels. 1960.-1961.g. Liepājas muzejs kopā ar ZA Vēstures institūtu.

Apraksts: Kapulauks postīts 20. gados, būvējot dzelzceļu, bet plašākos apmēros 1958. gada vasarā, kad te ierīkoja grants karjeru. Neizpostīta palikusi tikai kapulauka perifērija — apmēram 1/20 kapulauka teritorijas. Visi skeletkapi bija stipri izpostīti. Pie tiem atrastās senlietas attiecas uz 5 gs.

Izpētītas 3 kolektīvo ugunskapu vietas, no kurām katrā ir 4—6 apbedījumi; divi apbedījumi bija vienlaicīgi, viens bija individuāls ugunskaps.
Kapu vietas ir lēzenas, līdz 30 cm dziļas ieplakas, to dziļums 110 zemes virsmas-  50-60 cm. Savrupā ugunskapa bedres dziļums (no zemes virsmas) — 70 cm.

Lejasdopeļu (Vīgantes) kapulauks

Atrašanās vieta: Staburaga pagast, Jaunjelgavas novads. Stāvā Daugavas krastā Rīgas-Jēkabpils šosejas malā priežu mežā starp Dopeļu mājām un Robežkrogu. Tas cieši pieslēdzas Robežkroga kapsētai un daļēji aizņem arī šīs, tagad pamestās kapsētiņas ziemeļrietumu stūri.

Periods: 11.-13. gs.

Kapu veids: uzkalniņu kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: sēļu

Izmēri: uzkalniņi no 0,6—2 m augsti un no 6 - 10 m diametrā
Skaits: 65 uzkalniņi

Jaunpiebalgas uzkalniņu kapulauks

Atrašanās vieta: Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, pie Jaunpiebalgas kapsētas

Periods: 11.-14. gs.

Kapu veids: uzkalniņu kapulauks 

Apbedījumu veids: skeletkapi (21), ugunskapi (3)

Piederība: latgaļu

Izmēri: izpētīti 150 m2

Skaits: izpētē atklāti 24 apbedījumi

Kapu piedevas: No unikāliem senlietu atradumiem jāmin ornamentēts kaula cirvis, domājams — kulta priekšmets, kas atrasts kādā ar XIV gs. datējamā vīrieša apbedījumā. Kaula cirvja atradums kapulaukā pie Jaunpiebalgas kapsētas pagaidām ir vienīgais gadījums Latvijas teritorijā, kad šāds priekšmets atrasts datējamā apbedījumā.

Paražas: Agrākos (12.-13. gs.) skeletu apbedījumos mirušie orientēti A-R vai R-A virzienā, bet vēlākie (13.-14. gs.) apbedījumi — Z-D vai pretējā virzienā, pie tam vēlākajos vairs netiek ievērota vīriešu un sieviešu apbedījumu pretējā orientācija;

Kad un kas pētījis: 1960. gadā Cēsu novadpētniecības muzejs kopā ar Vēstures institūtu K. Ozolas vadībā

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960. g.arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1961

Apraksts: Izpētīta kapulauka visapdraudētākā daļa starp dzelzceļa stigu un kapsētas mūri. Arī pēc 13. gs. mirušie turpināti apbedīt tajā pašā vietā, bet jau līdzenos skeletkapos, neuzberot uzkalniņus un neievērojot latgaļiem raksturīgo apbedījumu orientāciju.