Atrašanās vieta: Leimaņu pagasts, Jēkabpils novads, Bebrenes - Biržu (LV) ceļa malā 2 km uz rietumiem no Leimaņu ciema centra uz iegarena, stāva paugura.
Periods: Kapsētas pirmsākumi attiecināmi uz 15. un 16. gs. miju. Visintensīvāk tā izmantota 17. gs., lai gan te turpināja apbedīt cilvēkus arī 18. gs. (8 kapi) un 19. gs. (14 kapi).
Kapu veids: līdzenais kapulauks
Apbedījumu veids: skeletkapi
Izmēri: Kapsētas kopplatība ir ap 2000 m 2, izrakumos izpētīti 520 m2
Skaits: 189 apbedījumi. Gandrīz visos kapos bija piedevas, pa lielākajai daļai sīknauda: Zviedrijas karalienes Kristīnes (1632. — 1654.) un karaļa Kārļa XI (1660.—1697.) Rīgā kaltie sudraba šiliņi un Lietuvas lielkņaza Jāņa Kazimira (1648. —1668.) vara šiliņi. No senākām monētām minami Tērbatas bīskapa Johana II Bertkova (1473. — 1485.) artigs, Livonijas ordeņa mestra Johana Freitāga fon Loringhofena (1483. —1494.) Cēsu, mestra Hermaņa Brigeneja (1535. —1549.) Rīgas, mestra Valtera Pletenberga (1494. —1535.) Rīgas u. c. šiliņi. Parasti kapā bija liktas viena vai divas monētas, bet 16. kapā atrada astoņas. No pārējām piedevām raksturīgākās ir mazās, apaļās riņķa saktiņas krekla saspraušanai, kas darinātas no sudraba, un alvas vai sudraba sirdsveida saktiņas. īpaši atzīmējama kāda lielāka izmēra sudraba sirdsveida sakta ar sešām krāsaina stikla «acīm». Kapu inventāru papildina atrastie dzelzs naži, šķiltavas, krama gabaliņi, māla, kā arī ar bronzu apkaltu koka pīpju galviņas u. c.
Kapu piedevas: 546 senlietas, to skaitā 177 savrupatradumus. Šāds savrupatradumu daudzums liecina par kapsētas ilgstošu izmantošanu - ierīkojot jaunus apbedījumus, agrākie bieži sapostīti;
Paražas: Vairums apbedījumu orientēti kristīgām kapsētām pieņemtajā RA virzienā. Dažiem atsevišķiem apbedījumiem vērojama ZR- DA un DA - ZR, vienam pat A - R orientācija. Mirušie guldīti bluķa, retāk — dēļu zārkos, kas ierakti 0,3-1,5 m dziļumā. Novērojams, ka apbedīšanas tradīcijās visai ilgu laiku nozīmīga loma bijusi senajām rituāla ceremonijām. Kapu bedrēs bieži vērojamas oglītes, konstatēta rituāla ugunskura vieta, kurā atrada 17. gs. sudraba monētu. Apbedījumos un kapu teritorijā uzieti glazētu un neglazētu māla trauku fragmenti un atsevišķas lauskas. Dažos gadījumos zem mirušā galvas liktas pirts slotas.
Kad un kas pētījis: Latvijas PSR ZA Vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija no 1970. g. 1. augusta līdz 15. septembrim, Z.Apala
Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. R.,1971
Apraksts: apbedījumi sapostīti pirmā pasaules kara laikā, kapsētas ziemeļu pusē rokot tranšeju. Kā interesantākais atzīmējams 19. apbedījums. Sievietei kapā bija dota līdz virpota, ornamentēta kaula adatu kārba un bronzas adata, dzelzs nazis, riņķis, bronzas pakavsakta ar pogu galiem, vara monēta. Tipoloģiski šo apbedījumu varētu ierindot agrāko apbedījumu skaitā, taču zem saktas atrastais Jāņa Kazimira šiliņš liek datēt kapu ar 17. gs. vidu.
Pēc izrakumiem «Augsto kapu» teritoriju nolīdzināja, saglabājot tikai ap 5 m platu joslu dienvidu pusē. Iepretim «Kastaņiem», atsedzoties kādai viduslaiku dzīvesvietai, tumšajā mītņu zemē atrada glazētas un neglazētas ripas keramikas lauskas, dzīvnieku kaulu fragmentus, degušus akmeņus.
