Periods: 1.g.t.p.m.ē. - bronzas laikmets
Kapu veids: Akmens krāvuma kapulauks
Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi
Izmēri: līdz 35 m gari, 15 m plati un līdz 3 m augsti; vairākums uzkalniņu ir mazāka izmēra (diametrā 1-2 m, augstums līdz 0.2 m)
Skaits: 30 uzkalniņi
Kapu piedevas: Piedevu kapos pavisam nav vai tās ir ļoti trūcīgas
Paražas: Ogļainas, pelnainas zemes kārtiņa uzkalniņa pirmatnējā virsmā liecināja par ugunsritiem, sagatavojot vietu mirušo apbedīšanai.
Kad un kas pētījis: 1929.-1930. g., 1965.g. LPSR ZA Vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija
Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem, R.,1966J.Graudonis, V.Urtāns. Senatnes pēdās. R.,1961
Apraksts: Mirušo apbedīšanai izraudzītā vietā norakta velēna un malas nedaudz iedziļinot un centrālo daļu uzberot, veidots lēzens sākotnējais uzkalniņš, tā piekājē no lieliem granītakmeņiem veidots riņķis, lielos akmeņus, īpaši no ārpuses, noķīlējot ar mazākiem. Sākotnējā uzkalniņa centrā tad celti šķirsti mirušo apbedīšanai.
Šķirsti veidoti ļoti rūpīgi, to būvei izmeklējot lielākus, vienā pusē plakanus akmeņus un šīs plakanās puses liekot šķirsta iekšpusē. Dažiem šķirstiem pat spraugas starp lieliem akmeņiem cieši aizpildītas ar mazākiem. Vai nu no lielākiem plakaniem akmeņiem, vai arī sīkākiem oļiem šķirstos veidots dibena klāsts, bet to pārsegšanai izmantotas lielas akmens plāksnes. Šķirstos apbedīti mirušie, nesadedzinot tos, bet vēlākā laikā, domājams, jau I g. t. pr. m. ē. otrajā puse, arī dedzinot.
Atsevišķu kapu un visa uzkalniņa izbūve konstatējama tradīciju vienādība. Piemineklis ar daudzajiem uzkalniņiem varētu būt patriarhālas dzimtas apbedījumu vieta, bet atsevišķie uzkalniņi — saimju kapsētas.
Kapulauku pētot, nav iegūti nekādi norādījumi par iedzīvotāju nodarbošanos. Vienīgi pieminekļa novietojums mitru zemieņu norobežotā augstiene ar pirmatnējai zemkopībai raksturīgu piemērotu vieglu smilšu augsni liecina, ka galvenās iztikas ieguves nozares varēja būt lopkopība un zemkopība.
Foto: J.Graudonis
Šķirsti veidoti ļoti rūpīgi, to būvei izmeklējot lielākus, vienā pusē plakanus akmeņus un šīs plakanās puses liekot šķirsta iekšpusē. Dažiem šķirstiem pat spraugas starp lieliem akmeņiem cieši aizpildītas ar mazākiem. Vai nu no lielākiem plakaniem akmeņiem, vai arī sīkākiem oļiem šķirstos veidots dibena klāsts, bet to pārsegšanai izmantotas lielas akmens plāksnes. Šķirstos apbedīti mirušie, nesadedzinot tos, bet vēlākā laikā, domājams, jau I g. t. pr. m. ē. otrajā puse, arī dedzinot.
Atsevišķu kapu un visa uzkalniņa izbūve konstatējama tradīciju vienādība. Piemineklis ar daudzajiem uzkalniņiem varētu būt patriarhālas dzimtas apbedījumu vieta, bet atsevišķie uzkalniņi — saimju kapsētas.
Kapulauku pētot, nav iegūti nekādi norādījumi par iedzīvotāju nodarbošanos. Vienīgi pieminekļa novietojums mitru zemieņu norobežotā augstiene ar pirmatnējai zemkopībai raksturīgu piemērotu vieglu smilšu augsni liecina, ka galvenās iztikas ieguves nozares varēja būt lopkopība un zemkopība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru