Purgaiļu kapsēta Vecpiebalgā

Atrašanās vieta: Vecpiebalgas pagasts, pakalnā blakus Vecpiebalgas-Cēsu ceļam, 3,3 km uz rietumiem no Cesvaines pagrieziena.

Periods: 18.-19.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Izmēri: 0.6 ha

Skaits: 140 apbedījumi

Kapu piedevas: 53 monētas, 13 senlietas. Piedevās parasti bija dota viena monēta — krievu carieņu Annas Ivanovnas, Elizabetes, Petrovnas un Katrīnas II, caru Pāvila I un Aleksandra I valdīšanas gados kaltās deņgas un kapeikas, zviedru karaļu Kārļa XI un Kārļa XII ēres, Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona graši. Trīs kapos atrada arī sudraba un baltmetāla sakausējuma riņķa saktas.

Paražas: Mirušie bija guldīti kapā atbilstoši kristīgās ticības prasībai — dēļu zārkos ar galvu rietumos; dažu kapu orientācijā gan bija vērojamas novirzes uz ZRR vai DRR.

Kad un kas pētījis: 1970.g. PSR ZA Vēstures institūta ekspedīcija, J.Apals

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. R.,1971
Apraksts: Taisnstūrveida kapsēta, tā orientēta A - R virzienā. Būvdarbu gaitā bija norakts kapsētas dienvidrietumu stūris, gandrīz visā platībā ar buldozeru noņemta virskārta un zemju valnis. Lielākais apbedījumu blīvums - vietām pat trīs kārtās - bija vērojams kapsētas smilšainajā austrumu daļā, turpretim mālainajā centrā un rietumu daļā tie bija izvietoti retāk. Vairums kapu bija ierakti 1,3 - 1,6 m dziļumā, taču bija ari seklāki (0,75 m) un dziļāki (līdz 1,8 m) apbedījumi.  Zārki bija sastiprināti dzelzs naglām, varbūt arī koka tapām. Purgaiļu kapsētā konstatēja veco apbedīšanas tradīciju turpināšanos vēl 18.—19. gs. Trešā daļa apbedīto (46 kapi) bija ar piedevām, 5 kapos pie skeleta atrada sīkas oglītes. Kapsētā apbedītie ir vietējie dzimtļaudis. Liela daļa — 42% no atsegtajiem apbedījumiem bija bērnu kapi. No šiem bērniem vecumā līdz 1 gadam bija miruši 30%, no 1 līdz 3 gadiem — 27%, no 3 līdzi 9 gadiem — 30%, no 9 līdz 12 gadiem — 13%. Divos gadījumos atsedza dubultapbedījumus — jaunu sievieti ar bērnu un divus bērnus.

Raušu kapulauks Doles salā

Atrašanās vieta: Doles sala, 1 km uz ziemeļaustrumiem no abiem Vampeniešu ciema kapulaukiem. Tas atrodas gandrīz vienādā attālumā kā no Dziļās, tā Sausās Daugavas krasta. Nav saglabājies Rīgas HES būvniecības dēļ. 

Periods: 11.-14.gs.

Kapu veids: uzkalniņu kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: 3179 m2

Skaits: 58 apbedījumi (52 skeletkapi un 6 ugunskapi)

Ikšķiles senkapi

Atrašanās vieta: Ikšķile, starp mūra baznīcas drupām un Daugavas krauju. Tagad uz salas Daugavā.

Periods: 13.-15. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: 400 m2

Skaits: 432 apbedījumi

Nariņu senkapi Tomē

Atrašanās vieta: Kapulauks atrodas t. s. «Tomes salā» Tomes pagastā, apmēram 0,5 km augšpus Līčupes ietekai Daugavā. Senkapi aizņem ap 240 m garu joslu gar Daugavas kreiso krastu. 

Periods: 11.-12. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: 11 skeletkapi, 5 ugunskapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: izrakumi veikti 527 m2

Skaits: 16 apbedījumi

Laukskolas kapulauks Salaspilī

Atrašanās vieta:  Daugavas labajā krastā pie Salaspils "Laukskolas" mājām. Nav saglabājies Rīgas HES būvniecības un Daugavas appludināšanas dēļ.

Periods: 10.-12.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: 3500 m2

Jaunkandavas senkapi

Atrašanās vieta: Kandavas pilsētas teritorijā, Jaunkandavā

Periods: 16.-17.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Skaits: 25 apbedījumi

Kapu piedevas: 22 bronzas, alvas un dzelzs senlietas

Mārtiņsalas kapulauks

Atrašanās vieta: Līdzenā laukā Mārtiņsalas ZA malā un aizņem ap 1/3 ha visapkārt baznīcas drupām. Martiņsala nav saglabājusies Rīgas HES būvniecības dēļ.

Periods: 12.-17.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: lībiešu

Izmēri: 1270 m2

Skaits: 1303 apbedījumi

Vampeniešu līdzenais kapulauks Dols salā

Atrašanās vieta: Doles salas augšdaļā, Sausās Daugavas krastā. Nav saglabājies Rīgas HES būvniecības dēļ

Periods: 10.-13. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks, uz kura 20.gs. 60.gados uzcelta liellopu ferma 

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Skaits: 105 apbedījumi

Kapu piedevas: Sieviešu apbedījumus raksturo rotas, vīriešu — ieroči, tērpa piederumi (apģērba saspraužamās saktas, jostas) u. c. No darba rīkiem kā sieviešu, tā vīriešu kapos atrod nazi; sieviešu kapos tas parasti ievietots greznā, ar bronzu apkaltā ādas makstī. Kā sieviešu, tā vīriešu kapu galvgalī

vai kājgalī novietots māla podiņš. Pieaugušu sieviešu obligāta kapa piedeva ir 1—3 kakla riņķi , 2—6 aproces, gredzeni. Ļoti iecienītas stikla un inkrustētu kreļļu kakla rotas. Vienā kapā atrasts dzintara vārpstas skriemelis. Vīriešu kapus raksturo pie galvas nolikts 1 vai 2 šķēpi, dažreiz arī cirvis.Divos kapos izdevies atklāt vairoga paliekas — dzelzs umbonu. Vairogs bijis nolikts kājgalī virs šķirsta. Vienā no šiem apbedījumiem kritušajam karavīram kapā bija ielikts arī pārlauzts šķēps. Divos apbedījumos konstatēts arī divasmeņu zobens. Viens no tiem, ar inkrustētu roktura pogu un uzrakstu Vljberhth uz zobena asmens, atrasts vīrieša ugunskapā; tas importēts no franku zemēm. Šajā pašā kapā atrasti arī divi rakstaina tērauda uzmavas šķēpi. Kā pieaugušu vīriešu, tā zēnu kapos sastaptas arī bagātīgi ar bronzu apkaltas jostas

Kalnaplāteru kapulauks Vilces pagastā

Atrašanās vieta: Vilces pagasts, Jelgavas novads, pie "Kalnaplāteru" mājām

Periods: 16.-17. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: zemgaļu

Izmēri: izpētīti 130 m2

Skaits: 12 apbedījumi

Kapu piedevas: ieguva 67 senlietas, starp tām 18 monētas (1570.—1602. g.). Sievietēm galvā atrasti bagāti rotāti bronzas skārda vainagi. Apģērbs kā vīriešiem, tā sievietēm sasprausts ar bronzas riņķasaktām, pirkstos gredzeni. Vīriešu apbedījumos atrodamas greznas, ar bronzas kniedītēm rotātas ādas jostas un dzelzs naži (dažkārt ar bronzas apkalumiem rotātās ādas makstīs). Piecos kapos atrastas monētas.

Sēlpils kapulauks

Atrašanās vieta: Sēlpils pagasts, pēc Daugavas appludināšanas - uz salas.

Periods: 13.-17.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Izmēri: 2500 m2 (izpētīti 664 m2)

Skaits: 234 apbedījumi

Kapu piedevas: 360 senlietas - rotas (bronzas saktas, gredzeni, kauri gliemežvāku, stikla kreļļu, bronzas un alvas piekariņu kakla rotas u. c), daži darba rīki (naži, slīmesti, kalti, galodas, krama asmeņi u. c), monētas, pat ēdiens un dažiem vīriešiem arī ieroči (šķēpi, cirvji).

Kad un kas pētījis: 1964.,1965.g. A.Zariņa

Lucu senkapi pie Cesvaines

Atrašanās vieta: Cesvaines novads, 3 km uz DR no Cesvaines pilskalna

Periods: 6.-8. gs.

Kapu veids: skeletkapi, ugunskaps

Apbedījumu veids:

Piederība: latgaļu

Izmēri: 72 m2

Skaits: 12 apbedījumi

Kapu piedevas: Pavisam iegūtas 109 senlietas. Vīriešiem raksturīgi dzelzs šķēpi, cirvji, naži, dunči, sprādzes, sievietēm raksturīgi dzelzs sirpji, dažādas kaklarotas. Aproces, spirālgredzenus, rotadatas, zvaniņus valkāja kā vīrieši, tā sievietes.

Nīcas uzkalniņkapi

Atrašanās vieta: Nīcas pagasts, Nīcas novads 250 m uz DA no Nīcas vidusskolas 

Periods: 11.-13. gs.

Kapu veids: Uzkalniņkaps

Apbedījumu veids: ugunskapi

Piederība: kuršu

Izmēri: Dabīgā uzkalniņa diametrs — 25 m, augstums — apm. 1 m. Izpētīti 215 m2

Skaits: 1 uzkalniņš 5 ugunskapi

Kapu piedevas: Pie urnas trauka «m situ» atrastas 2 bronzas aproces, bet tās tuvumā, arkla uzirdinātajā zemē, atrastas 14 līdzīgas bronzas aproces, pakavsaktas fragments, vairāki vīta kakla gredzena fragmenti. Divasmens zobens, 2 uzmavas šķēpi, platasmens kaujas cirvis, vairāki naži un šķiltavu dzelzs. Samērā labi saglabājies kāds ar ugunspatīnu klāts saliekamais nazītis, kam asmens ieliekts mēness veidā (bārdas nazis). No bronzas rotas lietām vislielākā skaitā ir atrastas aproces ar segmentveida šķērsgriezumu, ornamentētu virsu un šādu aproču fragmenti. Liels arī vītu masīvu kakla gredzenu fragmentu skaits un nedaudzi pītu kakla gredzenu fragmenti. Atrastas vairākas saktas ar taurveida, magoņgalvu un daudzšķautņu galiem. Nav neviena kuršu ugunskapos raksturīgā dzeramā raga apkaluma.

Kaijukroga kapulauks Bēnes pagastā

Atrašanās vieta: Bēnes pagasts, Auces novads pie Kaijukroga

Periods: 8.-10.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: zemgaļu

Izmēri: izpētīti 90 m2 

Skaits: 5 apbedījumi

Pukuļu uzkalniņkapi Bārtas pagastā

                                                                     Foto: prof. A.Vasks

Atrašanās vieta: Bārtas pagasts, Grobiņas novads. Kapulauks atrodas 4,5 km uz DR no bijušās Paplakas muižas, Vārtājas upes senlejas rietumu krastā, nelielā grantainā priedulājā, pie Pakuļu un Stiebru mājām. Kapulauks norakts grantī.

Periods: 1700.-1100. g.p.m.ē.

Kapu veids: uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Izmēri: to diametrs bija 10-13 m, augstums 0.6-1.2 m

Skaits: 13 uzkalniņi

Lejasbitēnu kapulauks Aizkraukles pagastā

Atrašanās vieta: Aizkraukles pagasts, Daugavas labā krasta terasē, 3 km uz austrumiem no Pļaviņu

spēkstacijas.

Periods: 3.-11. gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi un līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi, kenotafs 

Piederība: Daugavas baseinā valdošais ir baltu (latgaļu, sēļu, zemgaļu) elements. Tikai kopš 10.-11. gs. Daugavas labajā krastā apmēram līdz Aizkrauklei etniskais sastāvs izmainās un pārsvaru gūst lībieši.
Izmēri: Pavisam kapulauka teritorijā izrakti 6958 m 2 (bez tam ar buldozeru pārbaudīta ap 3000 m2 liela platība ap izpētīto kapulauku)

Skaits: 2 uzkalniņi. Izpētīti 459 apbedījumi 

Kapu piedevas: iegūtas 2797 senlietas un 3064 lauskas. Bagātīgos apbedījumos ar bronzu rotātas jostas, villaines un cirvji. Cirvis tiek likts arī dažos bagātu sieviešu kapos. Atšķirības jaušamas ieroču piedevās. Pēc atradumiem rekonstruēts apavu veids, dažas agrās villaines, jaunas kakla un galvas rotu formas.

Kad un kas pētījis: 1931.g., 1961.-1964.g. V. Urtāns

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1962. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1963
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1963. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1964
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. R.,1965

Apraksts: Lejasbitēnos 3.-5. gs. bijuši vismaz 2 kapu uzkalniņi. Vēlāk mirušie apbedīti līdzenajos bedru kapos, plaši izmantojot akmeņu pārsegumu. Kopš 8.-9. gs. kapulauks paplašināts visos virzienos un mirušie apbedīti rindās, pie kam, vīrieši parasti ar galvu uz A, bet sievietes - uz R.
  Kapulauks intensīvāk izmantots kopš 7. gs., kas izskaidrojams ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Starp apbedītajiem ir latgaļi un sēļi, bet 11. gs. kapulauka R malā apglabātas ieprecētās lībietes un viņu bērni: 3 sieviešu ugunskapiem un vismaz 5 bērnu skeletkapiem ir lībiskas lietas — stikla krelles, dunči bronzas makstīs, māla trauki un atšķirīgas apbedīšanas tradīcijas. Lībiešu apbedīšanas tradīcijās (nav ieturēts Z—D virziens, mirušie bērni nav dedzināti) un dažās senlietās (māla traukiem ir apmesta virsma) manāma latgaļu kultūras ietekme.
  Kapulaukā apbedītas etniski jauktās Lejasziedu—Lejasbitēnu lauku kopienas, kā arī Kalnaziedu pilskalna iedzīvotāji, spriežot pēc mirušo vecuma, skaita un laika — apmēram 35 paaudzes. Trim 9.-10. gs. galvaskausiem konstatēta trepanācija, pie kam 2 vīrieši pēc sarežģītās operācijas ir dzīvojuši, bet sieviete trepanāciju nav pārcietusi.
  Lejasbitēnu kapulauks pieder vidēji lielai lauku kopienai, kurai cieši sakari ar Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem. Lejasbitēnu kapulaukā apbedīto augums caurmērā ir mazāks kā mūsdienās, bet mirstība biežāka. Starp mirušajiem lielā pārsvarā ir vīriešu kārtas pārstāvji. Cilvēku vecums tikai reti pārsniedz 60 gadus.

Beitu senkapi Kauguru pagastā

Atrašanās vieta: Kauguru pagasts, Beverīnas novads

Periods: 11.-13. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: latgaļu

Izmēri: izpētīti 105 m2

Skaits: 3 apbedījumi

Kapu piedevas: 114 senlietas iegūtas izrakumu laikā. Mirušie bagāti apveltīti kapa piedevām: sieviešu kapos lentveida vainagi ar piekariem mugurpusē, kakla riņķi , stikla kreļļu, zvārguļu un kauri gliemežvāku kakla rotas, lociņa važturi ar važiņām, etc. Pie jostas važiņās piekārti amuleti dzīvnieku kaulu un zobu veidā, kā arī riekstu jumis. Vīrieša kapā — šķēps, cirvis un duncis, kā arī josta ar bronzas sprādzi un apkalumiem. Kā sieviešu tā vīriešu kapos daudz aproču un gredzenu. Vīrieša kapā senlietu grupa - stikla kreļļu un bronzas zvārguļu kakla rota, vairāki bronzas gredzeni un kaula ķemme atrasti kreisā pusē virs iegurņa, bet kādā kapā vilnas drānā ietītas senlietas — bronzas tordēts kakla riņķis ar četrskaldņu galiem, stikla kreļļu un bronzas zvārguļu kakla rota, dzelzs dzirkles un īlens noliktas virs labās kājas pēdas.

Dīru kapulauks pie Durbes

Atrašanās vieta: Durbes novads, 4 km uz D no Durbes pilsētas un 0,5 km un ZR no Durbes dzelzceļa piestātnes, Durbes senlejas austrumu krastā 6 m augstumā.

Periods: skeletkapi no 5.gs., ugunskapi 11.-13.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: kuršu

Izmēri: izpētīti 365,5 m2

Kapu piedevas: iegūtas 326 senlietas.  No Gotlandes importētas 3 bronzas jostas sprādzes un 2 jostas sadalītāji ar zvērgalviņu formas siksnu galu apkalumiem. Unikāls atradums savrupajā kapā, kas datējams 13.gs., ir tērauda plākšņu bruņu cepure.

Paražas: Lielākā daļa senlietu, izņemot dzeramos ragus, bijušas ugunī.

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960. g.arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1961

Kad un kas pētījis: 1909. un 1911. g. Durbes ārsts Rafaels. 1960.-1961.g. Liepājas muzejs kopā ar ZA Vēstures institūtu.

Apraksts: Kapulauks postīts 20. gados, būvējot dzelzceļu, bet plašākos apmēros 1958. gada vasarā, kad te ierīkoja grants karjeru. Neizpostīta palikusi tikai kapulauka perifērija — apmēram 1/20 kapulauka teritorijas. Visi skeletkapi bija stipri izpostīti. Pie tiem atrastās senlietas attiecas uz 5 gs.

Izpētītas 3 kolektīvo ugunskapu vietas, no kurām katrā ir 4—6 apbedījumi; divi apbedījumi bija vienlaicīgi, viens bija individuāls ugunskaps.
Kapu vietas ir lēzenas, līdz 30 cm dziļas ieplakas, to dziļums 110 zemes virsmas-  50-60 cm. Savrupā ugunskapa bedres dziļums (no zemes virsmas) — 70 cm.

Lejasdopeļu (Vīgantes) kapulauks

Atrašanās vieta: Staburaga pagast, Jaunjelgavas novads. Stāvā Daugavas krastā Rīgas-Jēkabpils šosejas malā priežu mežā starp Dopeļu mājām un Robežkrogu. Tas cieši pieslēdzas Robežkroga kapsētai un daļēji aizņem arī šīs, tagad pamestās kapsētiņas ziemeļrietumu stūri.

Periods: 11.-13. gs.

Kapu veids: uzkalniņu kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: sēļu

Izmēri: uzkalniņi no 0,6—2 m augsti un no 6 - 10 m diametrā
Skaits: 65 uzkalniņi

Jaunpiebalgas uzkalniņu kapulauks

Atrašanās vieta: Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, pie Jaunpiebalgas kapsētas

Periods: 11.-14. gs.

Kapu veids: uzkalniņu kapulauks 

Apbedījumu veids: skeletkapi (21), ugunskapi (3)

Piederība: latgaļu

Izmēri: izpētīti 150 m2

Skaits: izpētē atklāti 24 apbedījumi

Kapu piedevas: No unikāliem senlietu atradumiem jāmin ornamentēts kaula cirvis, domājams — kulta priekšmets, kas atrasts kādā ar XIV gs. datējamā vīrieša apbedījumā. Kaula cirvja atradums kapulaukā pie Jaunpiebalgas kapsētas pagaidām ir vienīgais gadījums Latvijas teritorijā, kad šāds priekšmets atrasts datējamā apbedījumā.

Paražas: Agrākos (12.-13. gs.) skeletu apbedījumos mirušie orientēti A-R vai R-A virzienā, bet vēlākie (13.-14. gs.) apbedījumi — Z-D vai pretējā virzienā, pie tam vēlākajos vairs netiek ievērota vīriešu un sieviešu apbedījumu pretējā orientācija;

Kad un kas pētījis: 1960. gadā Cēsu novadpētniecības muzejs kopā ar Vēstures institūtu K. Ozolas vadībā

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960. g.arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1961

Apraksts: Izpētīta kapulauka visapdraudētākā daļa starp dzelzceļa stigu un kapsētas mūri. Arī pēc 13. gs. mirušie turpināti apbedīt tajā pašā vietā, bet jau līdzenos skeletkapos, neuzberot uzkalniņus un neievērojot latgaļiem raksturīgo apbedījumu orientāciju.

Pungu kapulauks Sērenes pagastā

Atrašanās vieta: Sērenes pagasts, Jaunjelgavas novads, applūdināmā josla Daugavas kreisā krastā, Pungu silā. Nav saglabājies Pļaviņu HES būvniecības rezultātā.

Periods: 3.-4. gs.

Kapu veids: kolektīvie uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: sēļu

Skaits: 5 uzkalniņi 

Kapu piedevas: dzelzs uzmavas šķēpa smailis, uzmavas cirvis un bronzas rotadata ar trīsstūra galvu, šaurasmens cirvis, naža fragmenti un bronzas skārda caurulīte, bronzas stieplītes aproce, lentveida aproce ar sašaurinātiem galiem,

Kad un kas pētījis: 1960.g. Milda Bresava

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām.

Apraksts: Uzkalniņi stipri postīti, ierīkojot I pasaules kara laikā tranšejas, bez tam izrakņāti visu uzkalniņu centri. Kaut cik labi bija saglabājies tikai 4. un 5. uzkalniņš ar samērā labi konstatējamiem akmens riņķiem. Pirmos trīs uzkalniņos lielo postījumu dēļ neizdevās atrast nekādu apbedījumu pēdas. Šeit atrasts vienīgi nedaudz švīkāto un gludo trauku lauskas, kas nelielā skaitā konstatētas visos uzkalniņos.

Repju kapulauks Trapenē

Atrašanās vieta: Trapenes pagasts, Apes novads

Periods: 15.-18. gs. (daži savrupatradurni liecina, ka tas izmantots arī 13. un 14. gs.)

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: latgaļu

Skaits: Izrakumos atklāti 16 apbedījumi un vairāki pilnīgi sapostīti kapi.

Kapu piedevas: Izrakumos iegūti 30 priekšmeti — bronzas pakavsaktas un riņķa saktas, gredzeni, dzelzs naži, jostas sprādzes, vārpstas skriemelis, adatu turētājs, kā arī dažas monētas.

Paražas: Mirušie guldīti pa lielākai daļai vienā virzienā — ar galvām uz dienvidrietumiem.

Kad un kas pētījis: 1958.g. F. Zagorskis

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1959.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1960

Apraksts: Kapulauks stipri postīts, ierīkojot kartupeļu bedres.

Liepeņu senkapi Krimuldā

Atrašanās vieta: Krimulda, Krimuldas novads, Liepeņu māju tuvumā

Periods: 11.-13. gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi, kenotafs (kaps bez apbedījuma)

Piederība: lībiešu

Skaits: 11 uzkalniņi

Kapu piedevas: bronzas bļoda, divasmens zobeni, sudraba pakavsaktas, šķēpu gali, no kuriem trīs damascētā tērauda. Atzīmējams izcili bagātais 11.-12. gs. apbedījums kuram piedevās bija māla trauks, bronzas bļoda, 2 šķēpu gali, dzirkles, 3 šīfera galodiņas, dzelzs rīks ar skaisti rotātu ādas maksti, sudraba (?) pakavsakta, vīta bronzas aproce, nenosakāmas nozīmes priekšmets (nazis?) un 0,99 m garš divasmens zobens, kam maksts lejasdaļā 20,6 cm garš sudraba apkalums, bet rokturim zeltīta inkrustācija (rūsas dēļ tās detaļas nav konstatējamas).

Kad un kas pētījis: 1959., 1960. gada vasarā Igaunijas ZA un Latvijas ZA Vēstures institūtu arheoloģiskā ekspedīcija J. Graudoņa un E. Tinissona vadībā.

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1959.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1960 

Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1961

Apraksts: Skeletkapi uzkalniņos jaunāki par ugunskapiem. Vienā uzkalniņā pie pamatapbedījuma konstatēja vēl otru kapu, bet trīs uzkalniņos līdz ar cilvēkiem bija apbedīti arī suņi. Ap kapu bedrēm un uzkalniņu uzbērumā konstatēja akmeņus, tomēr noteiktas konstrukcijas tie neveidoja. Dažos uzkalniņos lielākie akmeņi šķita likti debess pušu virzienā, sīkākie bez sevišķas kārtības.

Agrāriešu kapulauks Auru pagastā

Atrašanās vieta: Auru pagasts, Dobeles novads

Periods: 5-17.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: zemgaļu

Izmēri: 100 m2

Skaits: 17 apbedījumi (3 zemgaļu 5.-6. gs. apbedījumi, 14 17.-18.gs. apbedījumi)

Kapu piedevas: iegūtas 46 senlietas: agrā posma — dzelzs dunčus, uzmavas cirvjus, izkaptis, piesi, iemauktu laužņus, bronzas kona adatu, dzeramo ragu bronzas skārda malas apkalumus u. c, vēlā posma — 17. gs. otrās puses monētas, burbuļsaktu, pīpes galviņu.

Kad un kas pētījis: 1959.g. J.Graudonis

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1959.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1960

Kalniņu ugunskapi Alsungā

Atrašanās vieta: Alsungas pagasts, Alsungas novads, bijušo "Kalniņu" māju teritorijā

Periods: 11.-13.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: ugunskapi

Piederība: kuršu

Izmēri: izpētīti 217 m2

Skaits: 35 ugunskapi, 1 skeletkaps - pēcapbedījums

Saldus kapulauks pie slimnīcas

Atrašanās vieta: Saldus, 

Periods: 15.-16.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: kuršu

Izmēri: 70 m2

Skaits: 56 apbedījumi

Rumuļu kapulauks Ikšķilē

Atrašanās vieta: Ikšķilē, starp bijušās «jaunās pils» vietu un "Rumuļu" mājām Daugavas krastā. Appludināta Rīgas HES celtniecības rezultātā.

Periods: 11.-12.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: 1550 m2

Skaits: 18 kapi, 12 akmeņu krāvumi

Kapu piedevas: kopumā atrastas 159 senlietas.

Paražas: Rumuļu kapulaukā dominē arī citos lībiešu kapulaukos neatkarīgi no apbedītā vecuma un dzimuma raksturīgā apbedījumu ZR—DA orientācija. Šis virziens ievērots pat dubultkapos. Apbedīšanas tradīcijām citos lībiešu kapulaukos atbilst Rumuļu kapulaukā konstatētie suņu apbedījumi— ziedojumi. Rumuļos suņu skeleti atradās starp kapiem. Ziedojumi varētu būt arī daži kapulauka teritorijā savrupatrastie māla trauki. Rumuļu kapulaukam raksturīgi kapu kājgaļos likti māla trauki. 

Kad un kas pētījis: 1974. un 1975. g. J. Graudonis un Vēstures institūta Ikšķiles arheoloģiskā ekspedīcija

Literatūra: J.Graudonis. Ikšķiles Rumuļu kapulauks//Arheoloģija un Etnogrāfija, XV, R.,1987

Apraksts: Senkapus blakus Ikšķiles pilij 1846. g. piemin F. Krūze, norādot, ka 18. gs. celtās Ikšķiles muižas «jaunās pils» dārzā atrasts bronzas kaklariņķis, aproces ar visiem roku kauliem, divi gredzeni un mazs šķēpa gals. Kapulauks ierīkots lībiešu ciema tiešā tuvumā. Šāda dzīvesvietas un kapulauka situācija ir raksturīga Daugavas lībiešiem. Akmeņu krāvumi atrodas tikai starp kapiem un virs tiem. Raksturīgi, ka Rumuļos rūpīgi akmeņu krāvumi veidoti pat virs izpostītiem kapiem, kraujot akmeņus gan tikai virs sapostītās kapa daļas, gan pāri visam kapa rajonam. Tradīcija veidot akmeņu krāvumus virs kapa acīmredzot bijusi tik stipri iesakņojusies, ka to ievērojuši pat kapu postītāji. Ja krāvumus Piedaugavas lībiešu kapos saistītu ar akmeņu krāvumu kapu uzbūvi, tad šī parādība būtu vērtējama kā Vidzemes somisko apbedīšanas tradīciju ietekmes izpausme. Dubultapbedījumi ir plaši izplatīta parādība,kas konstatēta dažādu laikmetu kapos dažādās zemēs. Nav nosakāms, vai šādi dubultapbedījumi ir noteiktas tradīcijas izpausme, vai arī tie radušies konkrētos gadījumos vienlaikus mirušu tuvinieku (mātes un bērna, tēva un bērna) viena apbedīšanas akta rezultātā.

Ikšķilē jau 12. gs. beigās nostiprinājušās kristietības tradīciju ietekme Rumuļu kapulaukā nav konstatēta. Baznīcas kapsētā turpretī ir 12.—13. gs. apbedījumi ar lībiskām piedevām un pat ugunskapi ar lībiešu rotām. 

Beteļu (Bēteļu) kapulauks Elkšņu pagastā

Atrašanās vieta: Elkšņu pagasts, Viesītes novads, Dienvidsusējas ziemeļu krastā. Kapulauks aizņēmis ap 3 m augstu pakalnu.

Periods: 11.-17. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: latgaļu

Izmēri: 360 m2

Skaits: 20 apbedījumi (18 skeletkapi, 2 ugunskapi)

Zviedru kapulauks Pūrē

Atrašanās vieta: Pūres pagasts, Tukuma novads, pie "Zviedru" mājām, Abavas 2. terasē 180 m no upes kreisā krasta paaugstinātā vietā, apmēram 6 m virs tā līmeņa, 2 km uz dienvidiem no Pūres pašreizējā centra.

Periods: 12.-19. gs. Pēc analizētā materiāla spriežams, ka skeletkapi attiecas uz 15.—19. gadsimtu.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: ugunskapi, skeletkapi

Piederība: kuršu

Siliņu kapulauks Jaunsaulē

Virs mirušā plaukstām likts ziedojums - nazis un saktiņas. Foto: A.Zariņa

Atrašanās vieta: Vecsaules pagasts, Bauskas novads, apmēram 1,5 km uz dienvidiem no Jaunsaules ciemata centra Mēmeles upes labajā krastā pie Siliņu mājām

Periods: vēlais dzelzs laikmets

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: zemgaļu

Vējstūru kapulauki Salaspilī

Atrašanās vieta: Salaspils Vējstūru kapulauki atradās Daugavas labā krasta II terasē - zemesragā pie maza strautiņa ietekas Daugavā, Rīgas HES ūdenskrātuves krasta nostiprinājumu un komunikāciju zonā.

Periods: Izrakumos atklāti trīs dažādu periodu: bronzas, vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku perioda kapi

Kapu veids: Bronzas laikmeta kapu uzkalniņš, lībiešu līdzenais kapulauks, viduslaiku līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi, simboliskie apbedījumi

Liepkalna kapu uzkalniņš

Atrašanās vieta: Umurgas pagasts, Limbažu novads, Liepkalna morēnu grēdas dienvidaustrumu virsotnē, biezi apaudzis krūmiem un kokiem

Periods: vēlais bronzas laikmets - agrais dzelzs laikmets (1.g.t.p.m.ē. beigas)

Kapu veids: akmeņseguma kapu uzkalniņš ar akmens šķirstu kapiem. 

Apbedījumu veids: skeletkapi

Iles senkapi Zebrenes pagastā

Atrašanās vieta: Zebrenes pagasts, Dobeles novads, ap 4 km uz ziemeļrietumiem no Īles sanatorijas un ap 0,5 km tādā pašā virzienā no Vipēdes ezera, lēzenas smilšu kaupres dienvidu nogāzē. Kalna kaupres pretējā piekājē ir kāds pavisam mazs ezeriņš bez nosaukuma.

Periods: agrais dzelzs laikmets - 2.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķiem

Apbedījumu veids: skeletkapi

Vīnakalna kapulauks Klintaines pagastā pie Stukmaņiem

Atrašanās vieta: Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads 300 m uz ziemeļaustrumiem no Vīna kalna pilskalna (pilskalnā izpostītie Stukmaņu muižnieku kapi). 400 m uz ziemeļiem no Rīgas - Daugavpils šosejas.

Periods: 13.-17. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: 

Izmēri: 63 m2

Uplantu kapsēta Drabešu pagastā

Atrašanās vieta: Drabešu pagasts, Amatas novads. Tā izvietota trīsstūrī starp Simtupītes gravu, šoseju Rīga — Cēsis un vecās Cēsu —Drabešu šosejas posmu bijušo "Uplantu" māju tuvumā.

Periods: 13.-14. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunsapbedījumi

Liepiņu kapulauks Drabešu pagastā

Atrašanās vieta: Drabešu pagasts, Amatas novads, Ņamu kalnā, Āraišu ezera ZA pusē

Periods: 9.-12.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi un ugunsapbedījumi

Piederība: rietumlatgaļu

Izmēri: 1564 m2

Skaits: 168 apbedījumi

Kapu piedevas: Piedevu skaits apbedījamos bija atšķirīgs, sākot ar 2-7 priekšmetiem līdz pat 40. Sieviešu kapos atrada greznuma lietas un apģērba piederumus, vīrieša kapos - galvenokārt ieročus un darba rīkus. Ugunskapiem visas senlietas, it sevišķi bronzas rotaslietas, deformētas, salauztas fragmentos un izdegušas sārta ugunī.

Lazdiņu kapulauks Vaives pagastā

Atrašanās vieta: Vaives pagasts, Cēsu novads, Lielā Lazdiņu ezera austrumu krastā, Rīgas - Pleskavas šosejas 83. kilometrā

Periods: 4.gs.

Kapu veids: akmeņu krāvuma 

Apbedījumu veids: kenotafs

Piederība: baltu cilšu (Gaujas zemgaļu)

Izmēri: diametrs 12-16 m, augstums 1,8 m

Skaits: 1 uzkalniņš

Dzilnaskalna uzkalniņi Šķilbēnu pagastā

                                                            Foto: J.Urtāns 1978. g.

Atrašanās vieta: Ludzas-Balvu lielceļa un Plešovas kapu tuvumā. 

Periods: 3.-7.gs.

Kapu veids: uzkalniņu kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: Pirmais uzkalniņš 10 m garš, 8 m plats un 0.8 m augsts

Sāvienas uzkalniņi Ļaudonas pagastā

Atrašanās vieta: Ļaudonas pagasts, Madonas novads

Periods: 6.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: Pirmais uzkalniņš 7 m diametrā, augstums 45 cm. otrais uzkalniņš 10 m diametrā, augstums 90 cm. 

Lejasoķēnu uzkalniņš Krapes pagastā

Atrašanās vieta: Krapes pagasts, Ogres novads. Mežā ap 150 m uz ZR no Lejasoķēnu mājām

Periods: 7.-8. gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: 18-20m diametrā, 1,1 m augsts

Lejnieku uzkalniņš Mārcienas pagastā

Atrašanās vieta: Mārcienas pagasts, Madonas novads, Berzaunītes rietumu krastā

Periods: 4.-12.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība:

Izmēri: 14 m diametrā, 1 m augsts

Skaits: 1 uzkalniņš, 1 neskarts apbedījums, izpētīti kopumā 4 apbedījumi

Kalnabricu uzkalniņš Jaunpiebalgas pagastā

Atrašanās vieta: Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

Periods: 7.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Zesercelmu uzkalniņš Bebrenes pagastā

Atrašanās vieta: Rubenes pagasts, Jēkabpils novads

Periods: 4.-7.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: 5.6 m2, augstums nebija nosakāms

Skaits: 1 uzkalniņš, 4 apbedījumi

Ratulānu senkapi Saukas pagastā

Atrašanās vieta: Saukas pagasts, Viesītes novads, 3 km attālumā no Saukas ezera dienvidu krastā, Dienvidsusējas upes ziemeļu krastā, ap 300 m no tās.

Periods: 4.-17.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: diametrs 20 m, augstums 1 m

Skaits: 2 uzkalniņi, 79 apbedījumi

Kapu piedevas: keramikas atradumi no vidējā dzelzs laikmeta -  gludā un švīkātā keramika

Paražas: tumšs pelnu-ogļu slānītis uzkalniņa pamatā

Īpašas pazīmes: Akmeņu riņķis pie uzkalniņa pamata, veidots no vidēja lieluma laukakmeņiem vienā kārtā, vietām vairākkārtīgs. Tas daļēji atsedzās zem koku saknēm uzkalniņa ziemeļu malā izrakumu beigu posmā.

Kad un kas pētījis: E.Šnore 1978.g.

Apraksts: Uzkalniņu atklāja E.Šnores vadītā ekspedīcija 1978. gadā, pirms tam iepazīstoties ar Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejā glabāto kaklariņķi ar noplacinātiem galiem, kas ticis atrasts pie uzkalniņkapiem. Ar vietējo iedzīvotāju palīdzību izdevās identificēt uzkalniņu, kas bija zināms kā "Liepu kapu kalniņš". 20.gados pie šī kalniņa notikušas zaļumballes un uz tā spēlējuši muzikanti. Šeit bijuši 2 uzkalniņi, bet viens pilnībā norakts grantī. Pirmie atraktie skeletkapi bija datējami ar 17. gs., senākais ar 4. gs. Uzkalniņš ļoti postīts, ko izraisījuši daudzie vēlie pēcapbedījumi, kas iesniedzas pat dzeltenā pamatzemē zem uzkalniņa, kā arī mantraču postījumi.

Literatūra: E.Šnore. Agrā dzelzs laikmeta uzkalniņi Latvijas austrumu daļā. R.,1993

Salenieku uzkalniņš Sēlpilī

Atrašanās vieta: Sēlpils pagasts, Salas novads

Periods: 4. gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: 9x10 m liels, 2 m augsts

Saukas Razbuku uzkalniņš

Atrašanās vieta: Elkšņu pagasts, Viesītes novads. Ap 400m uz ziemeļaustrumiem no Razbuku mājām.

Periods: 4.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: 14 m diametrā, augstums nenosakāms postījumu dēļ.

Skaits: 1 uzkalniņš

Ķebēnu uzkalniņi Rites pagastā

Atrašanās vieta: Rites pagasts, Viesītes novads

Periods: 400-700.g.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Stūreļu uzkalniņi Rites pagastā

Atrašanās vieta: Rites pagasts, Viesītes novads

Periods: 4.gs. agrais dzelzs laikmets

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: ap 10 m diametrā

Melderišķu uzkalniņi Rites pagastā

Atrašanās vieta: Rites pagasts, Viesītes novads

Periods: 4.gs. agrais dzelzs laikmets

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Kivtu kapulauks Zvirgzdenes pagastā

Atrašanās vieta: Zvirgzdenes pagasts, Ciblas novads, Cirmas ezera Z krastā, 300 m uz rietumiem no vistālāk uz rietumiem izvirzītās Kivtu ciema mājas, 4 m augstā uzkalnā (t.s. "Lielais apariņš").

Periods: 7.-12. gs. (vidējais un vēlais dzelzs laikmets)

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: 171 skeletkaps, 4 ugunskapi

Kreiču kapulauks Isnaudas pagastā

Atrašanās vieta: Ludzas novads, Isnaudas pagasts, starp Kreičiem un Isnaudas (Pildas upi), netālu no Isnaudas upes ietekas Lielajā Ludzas ezerā, t.s. Zaļā uzkalniņa rietumu pusē, agrāk Augļu koku skolas "Kreiči" teritorijā, lēzenā grants un māla uzkalnā.

Periods: vidējais un vēlais neolīts, 2. g.t.p.m.ē. pirmā puse - 2. g.t.p.m.ē vidus un beigas.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Ģūģeru kapulauks Priekuļu novadā

Atrašanās vieta: Priekuļu pagasts, Priekuļu novads, ceļa Cēsis-Priekuļi-Vecpiebalga (P30) malā, aptuveni 3 km aiz Priekuļiem, Ģūģeru kalnā, agrāk sauktā arī par Āra kalnu.

Periods: Vēlais dzelzs laikmets 8.-12. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks
Apbedījumu veids: skeletkapi un ugunskapi

Piederība: seno latgaļu

Ķivutkalna kapulauks Doles salā

Atrašanās vieta: Doles salas ziemeļu daļā, uz smilšainas strēles, ko veidoja Daugavas senais krasts un sena, mūsdienās grūti pamanāma attekas gultne, pie Kalnaķivutu mājām. Nav saglabājies - tagad šī vieta atrodas zem spēkstacijas ūdenskrātuves ūdeņiem netālu no turbīnu zāles.

Periods: bronzas laikmets - 1500.-1000.g.p.m.ē.

Odukalna kapulauks Ludzā

Atrašanās vieta: Ludzas pilsētā, Lielā Ludzas ezera krastā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 18 m zemes paaugstinājumā starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru, pie Odu ielas. 

Periods: 7.-13. gs. 

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi un simboliskie apbedījumi

Piederība: latgaļu

Kalniešu pirmais kapulauks Klintaines pagastā

Atrašanās vieta: Klintaines pagasts, Pļaviņu novads. Līdzena lauka vidū neliels kokiem apaudzis pudurītis pa labi no Rīgas-Daugavpils šosejas pie plāksnītes ar 107.km.

Periods: Bronzas laikmets, II g.t.p.m.ē. beigas - I g.t.p.m.ē. beigas

Veids: uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: ugunskapi, skeletkapi, apbedījumi akmens šķirstos

Kalniešu otrais kapulauks Klintaines pagastā

Atrašanās vieta: Klintaines pagasts, Pļaviņu novads. Līdzena lauka vidū neliels kokiem apaudzis pudurītis pa labi no Rīgas-Daugavpils šosejas pie plāksnītes ar 107.km.

Periods: 7.-9. gadsimts, dzelzs laikmets

Veids: uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: skeletkapi

Reznu kapulauks Salaspils pagastā

Reznu uzkalniņu grupa no ZR

Atrašanās vieta - pie Salaspils, bet Reznu kapulauks nav saglabājies Rīgas HES celtniecības - Daugavas uzpludināšanas dēļ.

Periods: Bronzas un senākā dzelzs laikmeta kapulauks (1500.g.p.m.ē.-1.g.p.m.ē)

Kapu veids: uzkalniņkapi
Apbedījumu veids: skeletkapi,ugunskapi, apbedījumi akmens šķirstos

Piederība: baltu etniskā grupa
Izmēri: līdz 24 m diametrā, līdz 3 m augstumā
Skaits: 8 uzkalniņi (vienā no tiem 355 kapi)

Zvejnieku kapulauks (5.g.t.p.m.ē.-2.g.t.p.m.ē.) Vecates pagastā

Foto F.Zagorskis

Atrašanās vieta: Burtnieku ezera ziemeļu krastā pie Rūjas upes labajā krastā netālu no tās ietekas ezerā un nosaukts pēc Zvejnieku mājām, kuru teritorijā tas atrodas. Kapulauks situēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā izstieptā, šļūdoņa veidotā grants paugura t.s.drumlina, dienvidaustrumu daļā. Kapulauks ierīkots tā vidus un dienvidaustrumu daļā, ietverot arī augstāko virsotni. Apbedījumi kapulaukā teritoriāli dalāmi divos grupējumos. Pie pirmā grupējuma pieder apbedījumi kapulauka ziemeļrietumu daļā, drumlina vidusdaļā, tā augstākajā virsotnē un nogāzēs, bet pie otrā - apbedījumi, kas izvietoti drumlina lēzenajā dienvidaustrumu galā ap Zvejnieku dzīvojamo māju. Paugurs tikai 4-7 m paceļas virs tagadējā ezera līmeņa

Vēlais dzelzs laikmets (800.-1200). The Late Iron age (c. 800 AD - 1200 AD)

  Dzelzs laikmeta pēdējā posmā Latvijā notika ļoti nozīmīgas pārmaiņas gan saimniecībā, gan sabiedriskajās attiecībās, gan etniskajā attīstībā. Līdzās arheoloģiskajiem materiāliem parādījās arī rakstītie avoti. Vēlais dzelzs laikmets noslēdzās ar vācu krustnešu iebrukumu un vietējo tautību patstāvīgā attīstība tika pārtraukta. Latvijas vēsturē sākās jauns laikmets - viduslaiki.

Vidējais dzelzs laikmets (400-800.g.). The Middle Iron Age (c. 400 AD - 800 AD)

   Šajā laikā Latvijas teritorijas apdzīvotībā tālāk attīstījās iepriekšējā posma tradīcijas. Turpināja pastāvēt daudzas vecās apmetnes, taču radās arī jaunas. Pieauga iedzīvotāju skaits, kas izraisīja gan iedzīvotāju blīvuma palielināšanos, gan jaunu zemju apgūšanu. Austrumlatvijā ieplūst jauni iedzīvotāji. Tie apmetas zemgaļu, sēļu un Baltijas somu jau agrāk apdzīvotajās vietās Vidzemē, Augšzemē un Latgalē.

Agrais dzelzs laikmets (1.-400.g.). The Early Iron age (c. 1 - 400 AD.)

   Šajā laikā notika pārmaiņas Latvijas teritorijas apdzīvotībā. Mainījās pilskalnu un lauku (atklāto apmetņu) attiecības. Iepriekš saimnieciskā darbība bija koncentrēta pilskalnos, turpretī agrajā dzelzs laikmeta notika pretējais - iedzīvotāji pārcēlās no pilskalniem uz lauku apmetnēm un par galveno dzīvesvietas tipu kļuva atklātās apmetnes. Šo procesu izraisīja arī plašā dzelzs darbarīku ieviešanās.

Senākais dzelzs laikmets (500.g.p.m.ē.-1.g.m.ē.). The Oldest Iron age (c. 500 BC - 1 AD)

   Dzelzs laikmets ievadīja jaunu vēsturiskās attīstības posmu, kura laikā strauji progresēja zemkopība un lopkopība, attīstījās amatniecība, izvērsās plaši starptautiski tirdzniecības sakari. Līdztekus ekonomiskā potenciāla straujajam pieaugumam norisinājās sociālās noslāņošanās procesi, kas noveda pie feodālo attiecību izveidošanās.

Bronzas laikmets (1500.-500.g.p.m.ē). The Bronze Age (c. 1500 BC - 500 BC)

 Bronzas laikmetā palielinājās iedzīvotāju skaits un turpinājās etnisko grupu nostirinkāšanās. Baltu ciltis apdzīvoja Latvijas dienvidu daļu, bet ziemeļdaļu - somugri jeb Baltijas somi, saskaroties joslās Venta-Abava, Gaujas lejtece, Vidzemes centrālās augstienes mala un Lubānas līdzenums. Baltijas somu teritorijā kopš vidējā neolīta galvenā loma bija ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai un tās iedibinātajām tradīcijām.

Akmens laikmets (9.g.t.p.m.ē.-2.g.t.vidus p.m.ē.). The Stone Age (c. 9000 BC - 2000 BC)

 

Akmens laikmets Latvijā ilga no 9. g. t. līdz 2. g. t. vidum p. m. ē. Pirmie ienācēji - ziemļbriežu mednieki apmetnes veidoja  pie vietām, kur pārvietojās dzīvnieki, parasti, ūdens tuvumā. Pirmās apmetnes bija nelielas, mobilas, tās apdzīvoja noslēgtas cilvēku grupas, kas sastāvēja no pāru ģimenēm ar līderi priekšgalā. Senākā zināmā apmetne ir Salaspils Laukskolā.