Atrašanās vieta: Lielupes labējā krastā un aizņem aptuveni 200x300 m lielu platību senlejas nogāzē un līdzenā laukā gar upi, kurš pavasara palos parasti applūst. Tieši pretim kapulaukam Lielupes kreisajā krastā paceļas Mežotnes pilskalns. 1969.-1970. g. atsegtie apbedījumi atradās 200-300 m attālumā no pilskalna.
Periods: 8.-12.gs.
Kapu veids: Līdzenais kapulauks
Apbedījumu veids: skeletkapi
Piederība: zemgaļu
Izmēri: 200x300m
Kapu piedevas: Sieviešu kapos dots līdz sirpjveida nazis, īlens un kaplis. Vīriešu kapos līdzās mirušajiem ar smaiļiem labā pusē pie galvas novietoti šķēpi, parasti divi, retāk viens, vienā gadījumā — trīs. Pieaugušo vīriešu kapos parasts darba rīks un ierocis ir šaurasmens vai platasmens cirvis (pēdējais parādās 10. gs. beigās vai ap 1000. g.). No cērtamajiem ieročiem vēl minami 8.—9. gs. raksturīgie īsie platie vienasmens zobeni jeb kaujas naži. 10.—11. gs. tos nomaina īsie šaurie vienasmens zobeni, kas nēsāti ar bronzu apkaltās ādas makstīs. Naži sastopami kā vīriešu kapos, tā arī (retāk) sieviešu apbedījumos. No rotām 8.—9. gs. kapos atrastas maza vai vidēja izmēra bronzas trijstūradatas, kuru galvas vairākos gadījumos greznotas ar sudraba platējumu. Atrastas arī dzelzs spieķadatas. Bronzas riņķadatas iegūtas 8.—11. gs. apbedījumos. 10. un 11. gs. sieviešu kapos atrastas krustadatas ar lielām, plakanām, apaļām ripām (dažkārt rotātas ar sudraba platējumu un koniskām cepurītēm), dzelzs rotadatas ar apaļu plāksnes galvu, bronzas rotadatas ar ažūru rozetes galvu. Šīs rotadatas ar važiņām, važturiem, važiņu dalītājiem un piekariņiem veido krūšu važiņrotu. Reta ir 8. gs. vīriešu kapa atrastā sudraba stopa sakta ar magoņgalvu galiem. 10.—11. gs. apbedījumi devuši piecus kakla riņķu veidus. Tos sastop sieviešu, zēnu un atsevišķos gadījumos — vīriešu kapos. Sieviešu kapi devuši divus aproču veidus — spirālaproces. Senkapos iegūti bronzas un dzelzs spirālgredzeni.
Paražas: Sieviešu apbedījumi orientēti ar galvu uz R, vīriešu - pretējā virzienā. Bērnu kapu virziens nav tik noteikts kā pieaugušo. Kapulauka dienvidu nomalē atsegta apbedījumu grupa ar Z-D un pretēju orientāciju. 10.—11. gs. vērojamā paraža nolikt gredzenus apbedījuma kājgalī tulkojama kā tuvinieku ziedojums aizgājējam.
Īpašas pazīmes: Izdalās līdzās, vienā rindā guldīti 6 bagāti apbedījumi. Mirušajiem doti līdz ieroči, rotas, kubiskās atslēgas un svariņi ar atsvariņiem, piesis, uzmavas kalts, skaldņota bronzas krelle, 3 griezti sudraba arābu dirhemi, no kuriem, pēc numismātes A. Jaņinas atzinuma, divi kalti Samanīdu emīru Ismaila ibn Ahmeda (901.—907. g., Samarkandā) un Nasra ibn Ahmeda (914.—943. g.) valdīšanas laikā, bet trešais ir Samanīdu 10. gs. dirhema viltojums. Šai grupai pieder arī 2 zēnu kapi, kuros doti līdz ieroči. Apbedījumu grupa devusi divus skandināviskas cilmes cirvjus un vēl vienu arābu dirhemu — piekariņu (Samanīdu, Ahmeda ibn Ismaila, kaltu 911./912. g. Sašā). Šķiet, ka 79. un 86. kapā apbedīti tirgotāji, bet pārējos šīs grupas kapos guldīti viņu radinieki.
Kad un kas pētījis: 1895. g. pārbaudes izrakumus izdarīja V. Sizovs. 1969. g. Latvijas PSR ZA Vēstures institūta ekspedīcija izpētīja divus, bet 1970. g., sakarā ar kanalizācijas vada rakšanu, — 88 kapus.
Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. R.,1971
Apraksts: Pirmās senlietas Mežotnes centra kapulaukā iegūtas 1851. g. «Pie muižas rijas». Senkapi daudz cietuši 1964.—1969. g. celtniecības darbos, sevišķi, būvējot garāžu. Kapulauks audzis virzienā no D uz Z. No 90 kapiem netraucēti vai arī tikai nedaudz postīti bija aptuveni trešā daļa. Kapu bedres raktas samērā blīvi viena pie otras un parasti izvietotas rindās, kuras stiepjas aptuveni D-Z virzienā. Spriežot pēc koka paliekām dažos kapos, mirušie guldīti zārkos - domājams, vienkočos. Apbedījumu dziļums - 40-125 cm. Vīrieši ierakti nedaudz dziļāk par tajā pašā laikā apbedītām sievietēm, bet bērni - seklāk par pieaugušajiem.
Hipotētiski var pieņemt, ka Mežotnes centra kapu laukā apbedīti Mežotnes pilskalna iedzīvotāji. Šādam pieņēmumam par labu runā apbedījumu raksturs, brasls Lielupē starp pilskalnu un kapulauku, šo objektu tuvums. Tomēr droši to apgalvot nevar otra, kreisajā krastā situētā Mežotnes kapulauka (9.—12. gs.) dēļ, kas atrodas ap 500 m uz dienvidiem no Mežotnes pilskalna un ap 300 m uz austrumiem no Vīnakalna. lespējams, ka Mežotnes pilskalna iedzīvotāju apbedījumi meklējami abos kapulaukos. Lielāku skaidrību varētu dot Vīnakalna pētījumi.
