Vēlais dzelzs laikmets (800.-1200). The Late Iron age (c. 800 AD - 1200 AD)

  Dzelzs laikmeta pēdējā posmā Latvijā notika ļoti nozīmīgas pārmaiņas gan saimniecībā, gan sabiedriskajās attiecībās, gan etniskajā attīstībā. Līdzās arheoloģiskajiem materiāliem parādījās arī rakstītie avoti. Vēlais dzelzs laikmets noslēdzās ar vācu krustnešu iebrukumu un vietējo tautību patstāvīgā attīstība tika pārtraukta. Latvijas vēsturē sākās jauns laikmets - viduslaiki.

Vidējais dzelzs laikmets (400-800.g.). The Middle Iron Age (c. 400 AD - 800 AD)

   Šajā laikā Latvijas teritorijas apdzīvotībā tālāk attīstījās iepriekšējā posma tradīcijas. Turpināja pastāvēt daudzas vecās apmetnes, taču radās arī jaunas. Pieauga iedzīvotāju skaits, kas izraisīja gan iedzīvotāju blīvuma palielināšanos, gan jaunu zemju apgūšanu. Austrumlatvijā ieplūst jauni iedzīvotāji. Tie apmetas zemgaļu, sēļu un Baltijas somu jau agrāk apdzīvotajās vietās Vidzemē, Augšzemē un Latgalē.

Agrais dzelzs laikmets (1.-400.g.). The Early Iron age (c. 1 - 400 AD.)

   Šajā laikā notika pārmaiņas Latvijas teritorijas apdzīvotībā. Mainījās pilskalnu un lauku (atklāto apmetņu) attiecības. Iepriekš saimnieciskā darbība bija koncentrēta pilskalnos, turpretī agrajā dzelzs laikmeta notika pretējais - iedzīvotāji pārcēlās no pilskalniem uz lauku apmetnēm un par galveno dzīvesvietas tipu kļuva atklātās apmetnes. Šo procesu izraisīja arī plašā dzelzs darbarīku ieviešanās.

Senākais dzelzs laikmets (500.g.p.m.ē.-1.g.m.ē.). The Oldest Iron age (c. 500 BC - 1 AD)

   Dzelzs laikmets ievadīja jaunu vēsturiskās attīstības posmu, kura laikā strauji progresēja zemkopība un lopkopība, attīstījās amatniecība, izvērsās plaši starptautiski tirdzniecības sakari. Līdztekus ekonomiskā potenciāla straujajam pieaugumam norisinājās sociālās noslāņošanās procesi, kas noveda pie feodālo attiecību izveidošanās.

Bronzas laikmets (1500.-500.g.p.m.ē). The Bronze Age (c. 1500 BC - 500 BC)

 Bronzas laikmetā palielinājās iedzīvotāju skaits un turpinājās etnisko grupu nostirinkāšanās. Baltu ciltis apdzīvoja Latvijas dienvidu daļu, bet ziemeļdaļu - somugri jeb Baltijas somi, saskaroties joslās Venta-Abava, Gaujas lejtece, Vidzemes centrālās augstienes mala un Lubānas līdzenums. Baltijas somu teritorijā kopš vidējā neolīta galvenā loma bija ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai un tās iedibinātajām tradīcijām.

Akmens laikmets (9.g.t.p.m.ē.-2.g.t.vidus p.m.ē.). The Stone Age (c. 9000 BC - 2000 BC)

 

Akmens laikmets Latvijā ilga no 9. g. t. līdz 2. g. t. vidum p. m. ē. Pirmie ienācēji - ziemļbriežu mednieki apmetnes veidoja  pie vietām, kur pārvietojās dzīvnieki, parasti, ūdens tuvumā. Pirmās apmetnes bija nelielas, mobilas, tās apdzīvoja noslēgtas cilvēku grupas, kas sastāvēja no pāru ģimenēm ar līderi priekšgalā. Senākā zināmā apmetne ir Salaspils Laukskolā.