Pungu kapulauks Sērenes pagastā

Atrašanās vieta: Sērenes pagasts, Jaunjelgavas novads, applūdināmā josla Daugavas kreisā krastā, Pungu silā. Nav saglabājies Pļaviņu HES būvniecības rezultātā.

Periods: 3.-4. gs.

Kapu veids: kolektīvie uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: sēļu

Skaits: 5 uzkalniņi 

Kapu piedevas: dzelzs uzmavas šķēpa smailis, uzmavas cirvis un bronzas rotadata ar trīsstūra galvu, šaurasmens cirvis, naža fragmenti un bronzas skārda caurulīte, bronzas stieplītes aproce, lentveida aproce ar sašaurinātiem galiem,

Kad un kas pētījis: 1960.g. Milda Bresava

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām.

Apraksts: Uzkalniņi stipri postīti, ierīkojot I pasaules kara laikā tranšejas, bez tam izrakņāti visu uzkalniņu centri. Kaut cik labi bija saglabājies tikai 4. un 5. uzkalniņš ar samērā labi konstatējamiem akmens riņķiem. Pirmos trīs uzkalniņos lielo postījumu dēļ neizdevās atrast nekādu apbedījumu pēdas. Šeit atrasts vienīgi nedaudz švīkāto un gludo trauku lauskas, kas nelielā skaitā konstatētas visos uzkalniņos.

Repju kapulauks Trapenē

Atrašanās vieta: Trapenes pagasts, Apes novads

Periods: 15.-18. gs. (daži savrupatradurni liecina, ka tas izmantots arī 13. un 14. gs.)

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: latgaļu

Skaits: Izrakumos atklāti 16 apbedījumi un vairāki pilnīgi sapostīti kapi.

Kapu piedevas: Izrakumos iegūti 30 priekšmeti — bronzas pakavsaktas un riņķa saktas, gredzeni, dzelzs naži, jostas sprādzes, vārpstas skriemelis, adatu turētājs, kā arī dažas monētas.

Paražas: Mirušie guldīti pa lielākai daļai vienā virzienā — ar galvām uz dienvidrietumiem.

Kad un kas pētījis: 1958.g. F. Zagorskis

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1959.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1960

Apraksts: Kapulauks stipri postīts, ierīkojot kartupeļu bedres.

Liepeņu senkapi Krimuldā

Atrašanās vieta: Krimulda, Krimuldas novads, Liepeņu māju tuvumā

Periods: 11.-13. gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi, kenotafs (kaps bez apbedījuma)

Piederība: lībiešu

Skaits: 11 uzkalniņi

Kapu piedevas: bronzas bļoda, divasmens zobeni, sudraba pakavsaktas, šķēpu gali, no kuriem trīs damascētā tērauda. Atzīmējams izcili bagātais 11.-12. gs. apbedījums kuram piedevās bija māla trauks, bronzas bļoda, 2 šķēpu gali, dzirkles, 3 šīfera galodiņas, dzelzs rīks ar skaisti rotātu ādas maksti, sudraba (?) pakavsakta, vīta bronzas aproce, nenosakāmas nozīmes priekšmets (nazis?) un 0,99 m garš divasmens zobens, kam maksts lejasdaļā 20,6 cm garš sudraba apkalums, bet rokturim zeltīta inkrustācija (rūsas dēļ tās detaļas nav konstatējamas).

Kad un kas pētījis: 1959., 1960. gada vasarā Igaunijas ZA un Latvijas ZA Vēstures institūtu arheoloģiskā ekspedīcija J. Graudoņa un E. Tinissona vadībā.

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1959.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1960 

Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1961

Apraksts: Skeletkapi uzkalniņos jaunāki par ugunskapiem. Vienā uzkalniņā pie pamatapbedījuma konstatēja vēl otru kapu, bet trīs uzkalniņos līdz ar cilvēkiem bija apbedīti arī suņi. Ap kapu bedrēm un uzkalniņu uzbērumā konstatēja akmeņus, tomēr noteiktas konstrukcijas tie neveidoja. Dažos uzkalniņos lielākie akmeņi šķita likti debess pušu virzienā, sīkākie bez sevišķas kārtības.

Agrāriešu kapulauks Auru pagastā

Atrašanās vieta: Auru pagasts, Dobeles novads

Periods: 5-17.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: zemgaļu

Izmēri: 100 m2

Skaits: 17 apbedījumi (3 zemgaļu 5.-6. gs. apbedījumi, 14 17.-18.gs. apbedījumi)

Kapu piedevas: iegūtas 46 senlietas: agrā posma — dzelzs dunčus, uzmavas cirvjus, izkaptis, piesi, iemauktu laužņus, bronzas kona adatu, dzeramo ragu bronzas skārda malas apkalumus u. c, vēlā posma — 17. gs. otrās puses monētas, burbuļsaktu, pīpes galviņu.

Kad un kas pētījis: 1959.g. J.Graudonis

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1959.g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1960

Kalniņu ugunskapi Alsungā

Atrašanās vieta: Alsungas pagasts, Alsungas novads, bijušo "Kalniņu" māju teritorijā

Periods: 11.-13.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: ugunskapi

Piederība: kuršu

Izmēri: izpētīti 217 m2

Skaits: 35 ugunskapi, 1 skeletkaps - pēcapbedījums

Saldus kapulauks pie slimnīcas

Atrašanās vieta: Saldus, 

Periods: 15.-16.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: kuršu

Izmēri: 70 m2

Skaits: 56 apbedījumi

Rumuļu kapulauks Ikšķilē

Atrašanās vieta: Ikšķilē, starp bijušās «jaunās pils» vietu un "Rumuļu" mājām Daugavas krastā. Appludināta Rīgas HES celtniecības rezultātā.

Periods: 11.-12.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: 1550 m2

Skaits: 18 kapi, 12 akmeņu krāvumi

Kapu piedevas: kopumā atrastas 159 senlietas.

Paražas: Rumuļu kapulaukā dominē arī citos lībiešu kapulaukos neatkarīgi no apbedītā vecuma un dzimuma raksturīgā apbedījumu ZR—DA orientācija. Šis virziens ievērots pat dubultkapos. Apbedīšanas tradīcijām citos lībiešu kapulaukos atbilst Rumuļu kapulaukā konstatētie suņu apbedījumi— ziedojumi. Rumuļos suņu skeleti atradās starp kapiem. Ziedojumi varētu būt arī daži kapulauka teritorijā savrupatrastie māla trauki. Rumuļu kapulaukam raksturīgi kapu kājgaļos likti māla trauki. 

Kad un kas pētījis: 1974. un 1975. g. J. Graudonis un Vēstures institūta Ikšķiles arheoloģiskā ekspedīcija

Literatūra: J.Graudonis. Ikšķiles Rumuļu kapulauks//Arheoloģija un Etnogrāfija, XV, R.,1987

Apraksts: Senkapus blakus Ikšķiles pilij 1846. g. piemin F. Krūze, norādot, ka 18. gs. celtās Ikšķiles muižas «jaunās pils» dārzā atrasts bronzas kaklariņķis, aproces ar visiem roku kauliem, divi gredzeni un mazs šķēpa gals. Kapulauks ierīkots lībiešu ciema tiešā tuvumā. Šāda dzīvesvietas un kapulauka situācija ir raksturīga Daugavas lībiešiem. Akmeņu krāvumi atrodas tikai starp kapiem un virs tiem. Raksturīgi, ka Rumuļos rūpīgi akmeņu krāvumi veidoti pat virs izpostītiem kapiem, kraujot akmeņus gan tikai virs sapostītās kapa daļas, gan pāri visam kapa rajonam. Tradīcija veidot akmeņu krāvumus virs kapa acīmredzot bijusi tik stipri iesakņojusies, ka to ievērojuši pat kapu postītāji. Ja krāvumus Piedaugavas lībiešu kapos saistītu ar akmeņu krāvumu kapu uzbūvi, tad šī parādība būtu vērtējama kā Vidzemes somisko apbedīšanas tradīciju ietekmes izpausme. Dubultapbedījumi ir plaši izplatīta parādība,kas konstatēta dažādu laikmetu kapos dažādās zemēs. Nav nosakāms, vai šādi dubultapbedījumi ir noteiktas tradīcijas izpausme, vai arī tie radušies konkrētos gadījumos vienlaikus mirušu tuvinieku (mātes un bērna, tēva un bērna) viena apbedīšanas akta rezultātā.

Ikšķilē jau 12. gs. beigās nostiprinājušās kristietības tradīciju ietekme Rumuļu kapulaukā nav konstatēta. Baznīcas kapsētā turpretī ir 12.—13. gs. apbedījumi ar lībiskām piedevām un pat ugunskapi ar lībiešu rotām. 

Beteļu (Bēteļu) kapulauks Elkšņu pagastā

Atrašanās vieta: Elkšņu pagasts, Viesītes novads, Dienvidsusējas ziemeļu krastā. Kapulauks aizņēmis ap 3 m augstu pakalnu.

Periods: 11.-17. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: latgaļu

Izmēri: 360 m2

Skaits: 20 apbedījumi (18 skeletkapi, 2 ugunskapi)

Zviedru kapulauks Pūrē

Atrašanās vieta: Pūres pagasts, Tukuma novads, pie "Zviedru" mājām, Abavas 2. terasē 180 m no upes kreisā krasta paaugstinātā vietā, apmēram 6 m virs tā līmeņa, 2 km uz dienvidiem no Pūres pašreizējā centra.

Periods: 12.-19. gs. Pēc analizētā materiāla spriežams, ka skeletkapi attiecas uz 15.—19. gadsimtu.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: ugunskapi, skeletkapi

Piederība: kuršu

Siliņu kapulauks Jaunsaulē

Virs mirušā plaukstām likts ziedojums - nazis un saktiņas. Foto: A.Zariņa

Atrašanās vieta: Vecsaules pagasts, Bauskas novads, apmēram 1,5 km uz dienvidiem no Jaunsaules ciemata centra Mēmeles upes labajā krastā pie Siliņu mājām

Periods: vēlais dzelzs laikmets

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: zemgaļu

Vējstūru kapulauki Salaspilī

Atrašanās vieta: Salaspils Vējstūru kapulauki atradās Daugavas labā krasta II terasē - zemesragā pie maza strautiņa ietekas Daugavā, Rīgas HES ūdenskrātuves krasta nostiprinājumu un komunikāciju zonā.

Periods: Izrakumos atklāti trīs dažādu periodu: bronzas, vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku perioda kapi

Kapu veids: Bronzas laikmeta kapu uzkalniņš, lībiešu līdzenais kapulauks, viduslaiku līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi, simboliskie apbedījumi

Liepkalna kapu uzkalniņš

Atrašanās vieta: Umurgas pagasts, Limbažu novads, Liepkalna morēnu grēdas dienvidaustrumu virsotnē, biezi apaudzis krūmiem un kokiem

Periods: vēlais bronzas laikmets - agrais dzelzs laikmets (1.g.t.p.m.ē. beigas)

Kapu veids: akmeņseguma kapu uzkalniņš ar akmens šķirstu kapiem. 

Apbedījumu veids: skeletkapi

Iles senkapi Zebrenes pagastā

Atrašanās vieta: Zebrenes pagasts, Dobeles novads, ap 4 km uz ziemeļrietumiem no Īles sanatorijas un ap 0,5 km tādā pašā virzienā no Vipēdes ezera, lēzenas smilšu kaupres dienvidu nogāzē. Kalna kaupres pretējā piekājē ir kāds pavisam mazs ezeriņš bez nosaukuma.

Periods: agrais dzelzs laikmets - 2.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķiem

Apbedījumu veids: skeletkapi

Vīnakalna kapulauks Klintaines pagastā pie Stukmaņiem

Atrašanās vieta: Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads 300 m uz ziemeļaustrumiem no Vīna kalna pilskalna (pilskalnā izpostītie Stukmaņu muižnieku kapi). 400 m uz ziemeļiem no Rīgas - Daugavpils šosejas.

Periods: 13.-17. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: 

Izmēri: 63 m2

Uplantu kapsēta Drabešu pagastā

Atrašanās vieta: Drabešu pagasts, Amatas novads. Tā izvietota trīsstūrī starp Simtupītes gravu, šoseju Rīga — Cēsis un vecās Cēsu —Drabešu šosejas posmu bijušo "Uplantu" māju tuvumā.

Periods: 13.-14. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunsapbedījumi

Liepiņu kapulauks Drabešu pagastā

Atrašanās vieta: Drabešu pagasts, Amatas novads, Ņamu kalnā, Āraišu ezera ZA pusē

Periods: 9.-12.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi un ugunsapbedījumi

Piederība: rietumlatgaļu

Izmēri: 1564 m2

Skaits: 168 apbedījumi

Kapu piedevas: Piedevu skaits apbedījamos bija atšķirīgs, sākot ar 2-7 priekšmetiem līdz pat 40. Sieviešu kapos atrada greznuma lietas un apģērba piederumus, vīrieša kapos - galvenokārt ieročus un darba rīkus. Ugunskapiem visas senlietas, it sevišķi bronzas rotaslietas, deformētas, salauztas fragmentos un izdegušas sārta ugunī.

Lazdiņu kapulauks Vaives pagastā

Atrašanās vieta: Vaives pagasts, Cēsu novads, Lielā Lazdiņu ezera austrumu krastā, Rīgas - Pleskavas šosejas 83. kilometrā

Periods: 4.gs.

Kapu veids: akmeņu krāvuma 

Apbedījumu veids: kenotafs

Piederība: baltu cilšu (Gaujas zemgaļu)

Izmēri: diametrs 12-16 m, augstums 1,8 m

Skaits: 1 uzkalniņš

Dzilnaskalna uzkalniņi Šķilbēnu pagastā

                                                            Foto: J.Urtāns 1978. g.

Atrašanās vieta: Ludzas-Balvu lielceļa un Plešovas kapu tuvumā. 

Periods: 3.-7.gs.

Kapu veids: uzkalniņu kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: Pirmais uzkalniņš 10 m garš, 8 m plats un 0.8 m augsts

Sāvienas uzkalniņi Ļaudonas pagastā

Atrašanās vieta: Ļaudonas pagasts, Madonas novads

Periods: 6.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: Pirmais uzkalniņš 7 m diametrā, augstums 45 cm. otrais uzkalniņš 10 m diametrā, augstums 90 cm. 

Lejasoķēnu uzkalniņš Krapes pagastā

Atrašanās vieta: Krapes pagasts, Ogres novads. Mežā ap 150 m uz ZR no Lejasoķēnu mājām

Periods: 7.-8. gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: 18-20m diametrā, 1,1 m augsts

Lejnieku uzkalniņš Mārcienas pagastā

Atrašanās vieta: Mārcienas pagasts, Madonas novads, Berzaunītes rietumu krastā

Periods: 4.-12.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība:

Izmēri: 14 m diametrā, 1 m augsts

Skaits: 1 uzkalniņš, 1 neskarts apbedījums, izpētīti kopumā 4 apbedījumi

Kalnabricu uzkalniņš Jaunpiebalgas pagastā

Atrašanās vieta: Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

Periods: 7.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Zesercelmu uzkalniņš Bebrenes pagastā

Atrašanās vieta: Rubenes pagasts, Jēkabpils novads

Periods: 4.-7.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: 5.6 m2, augstums nebija nosakāms

Skaits: 1 uzkalniņš, 4 apbedījumi

Ratulānu senkapi Saukas pagastā

Atrašanās vieta: Saukas pagasts, Viesītes novads, 3 km attālumā no Saukas ezera dienvidu krastā, Dienvidsusējas upes ziemeļu krastā, ap 300 m no tās.

Periods: 4.-17.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: diametrs 20 m, augstums 1 m

Skaits: 2 uzkalniņi, 79 apbedījumi

Kapu piedevas: keramikas atradumi no vidējā dzelzs laikmeta -  gludā un švīkātā keramika

Paražas: tumšs pelnu-ogļu slānītis uzkalniņa pamatā

Īpašas pazīmes: Akmeņu riņķis pie uzkalniņa pamata, veidots no vidēja lieluma laukakmeņiem vienā kārtā, vietām vairākkārtīgs. Tas daļēji atsedzās zem koku saknēm uzkalniņa ziemeļu malā izrakumu beigu posmā.

Kad un kas pētījis: E.Šnore 1978.g.

Apraksts: Uzkalniņu atklāja E.Šnores vadītā ekspedīcija 1978. gadā, pirms tam iepazīstoties ar Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejā glabāto kaklariņķi ar noplacinātiem galiem, kas ticis atrasts pie uzkalniņkapiem. Ar vietējo iedzīvotāju palīdzību izdevās identificēt uzkalniņu, kas bija zināms kā "Liepu kapu kalniņš". 20.gados pie šī kalniņa notikušas zaļumballes un uz tā spēlējuši muzikanti. Šeit bijuši 2 uzkalniņi, bet viens pilnībā norakts grantī. Pirmie atraktie skeletkapi bija datējami ar 17. gs., senākais ar 4. gs. Uzkalniņš ļoti postīts, ko izraisījuši daudzie vēlie pēcapbedījumi, kas iesniedzas pat dzeltenā pamatzemē zem uzkalniņa, kā arī mantraču postījumi.

Literatūra: E.Šnore. Agrā dzelzs laikmeta uzkalniņi Latvijas austrumu daļā. R.,1993

Salenieku uzkalniņš Sēlpilī

Atrašanās vieta: Sēlpils pagasts, Salas novads

Periods: 4. gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: 9x10 m liels, 2 m augsts

Saukas Razbuku uzkalniņš

Atrašanās vieta: Elkšņu pagasts, Viesītes novads. Ap 400m uz ziemeļaustrumiem no Razbuku mājām.

Periods: 4.gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: 14 m diametrā, augstums nenosakāms postījumu dēļ.

Skaits: 1 uzkalniņš

Ķebēnu uzkalniņi Rites pagastā

Atrašanās vieta: Rites pagasts, Viesītes novads

Periods: 400-700.g.

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Stūreļu uzkalniņi Rites pagastā

Atrašanās vieta: Rites pagasts, Viesītes novads

Periods: 4.gs. agrais dzelzs laikmets

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Izmēri: ap 10 m diametrā

Melderišķu uzkalniņi Rites pagastā

Atrašanās vieta: Rites pagasts, Viesītes novads

Periods: 4.gs. agrais dzelzs laikmets

Kapu veids: uzkalniņkapi ar akmeņu riņķi pie pamatnes

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: baltu cilšu

Kivtu kapulauks Zvirgzdenes pagastā

Atrašanās vieta: Zvirgzdenes pagasts, Ciblas novads, Cirmas ezera Z krastā, 300 m uz rietumiem no vistālāk uz rietumiem izvirzītās Kivtu ciema mājas, 4 m augstā uzkalnā (t.s. "Lielais apariņš").

Periods: 7.-12. gs. (vidējais un vēlais dzelzs laikmets)

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: 171 skeletkaps, 4 ugunskapi

Kreiču kapulauks Isnaudas pagastā

Atrašanās vieta: Ludzas novads, Isnaudas pagasts, starp Kreičiem un Isnaudas (Pildas upi), netālu no Isnaudas upes ietekas Lielajā Ludzas ezerā, t.s. Zaļā uzkalniņa rietumu pusē, agrāk Augļu koku skolas "Kreiči" teritorijā, lēzenā grants un māla uzkalnā.

Periods: vidējais un vēlais neolīts, 2. g.t.p.m.ē. pirmā puse - 2. g.t.p.m.ē vidus un beigas.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Ģūģeru kapulauks Priekuļu novadā

Atrašanās vieta: Priekuļu pagasts, Priekuļu novads, ceļa Cēsis-Priekuļi-Vecpiebalga (P30) malā, aptuveni 3 km aiz Priekuļiem, Ģūģeru kalnā, agrāk sauktā arī par Āra kalnu.

Periods: Vēlais dzelzs laikmets 8.-12. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks
Apbedījumu veids: skeletkapi un ugunskapi

Piederība: seno latgaļu

Ķivutkalna kapulauks Doles salā

Atrašanās vieta: Doles salas ziemeļu daļā, uz smilšainas strēles, ko veidoja Daugavas senais krasts un sena, mūsdienās grūti pamanāma attekas gultne, pie Kalnaķivutu mājām. Nav saglabājies - tagad šī vieta atrodas zem spēkstacijas ūdenskrātuves ūdeņiem netālu no turbīnu zāles.

Periods: bronzas laikmets - 1500.-1000.g.p.m.ē.

Odukalna kapulauks Ludzā

Atrašanās vieta: Ludzas pilsētā, Lielā Ludzas ezera krastā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 18 m zemes paaugstinājumā starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru, pie Odu ielas. 

Periods: 7.-13. gs. 

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi un simboliskie apbedījumi

Piederība: latgaļu

Kalniešu pirmais kapulauks Klintaines pagastā

Atrašanās vieta: Klintaines pagasts, Pļaviņu novads. Līdzena lauka vidū neliels kokiem apaudzis pudurītis pa labi no Rīgas-Daugavpils šosejas pie plāksnītes ar 107.km.

Periods: Bronzas laikmets, II g.t.p.m.ē. beigas - I g.t.p.m.ē. beigas

Veids: uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: ugunskapi, skeletkapi, apbedījumi akmens šķirstos

Kalniešu otrais kapulauks Klintaines pagastā

Atrašanās vieta: Klintaines pagasts, Pļaviņu novads. Līdzena lauka vidū neliels kokiem apaudzis pudurītis pa labi no Rīgas-Daugavpils šosejas pie plāksnītes ar 107.km.

Periods: 7.-9. gadsimts, dzelzs laikmets

Veids: uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: skeletkapi