Atrašanās vieta: Drabešu pagasts, Amatas novads, Ņamu kalnā, Āraišu ezera ZA pusē
Periods: 9.-12.gs.
Kapu veids: līdzenais kapulauks
Apbedījumu veids: skeletkapi un ugunsapbedījumi
Piederība: rietumlatgaļu
Izmēri: 1564 m2
Skaits: 168 apbedījumi
Kapu piedevas: Piedevu skaits apbedījamos bija atšķirīgs, sākot ar 2-7 priekšmetiem līdz pat 40. Sieviešu kapos atrada greznuma lietas un apģērba piederumus, vīrieša kapos - galvenokārt ieročus un darba rīkus. Ugunskapiem visas senlietas, it sevišķi bronzas rotaslietas, deformētas, salauztas fragmentos un izdegušas sārta ugunī.
Kad un kas pētījis: 1972.g. J.Apals
Literatūra: Cēsu novada arheoloģija. Cēsis, 1991.
Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. R.,1973
Apraksts: Apbedījumi bija ierakti smilšainā vai blīvā mālā 0,2 - 0,8 m dziļumā. Dažos gadījumos varēja konstatēt bluķa zārka paliekas, biežāk bija saskatāmi kapa bedres izklājuma - lubu, kriju vai tāšu fragmenti. Atsedza bērna ugunsapbedījumu vācelē, kuras izmēri bija 25 x 30 cm. Dominējošais apbedījumu veids kapulaukā bija skeletkapi. Spriežot pēc kapa piedevu izvietojuma un skeleta kaulu fragmenta stāvokļa, mirušie guldīti izstieptā stāvoklī uz muguras, vīrieši ar galvām uz austrumiem, sievietes - uz rietumiem. Kapu bedru pildījumā bija sīkas oglītes, pelni, atsevišķi kalcinēti kaulu fragmenti, bet 6 kapos - bezripas māla trauku lauskas. Interesants ir kāds 11. gs. sievietes apbedījums kur mirusī guldīta ar zvērādas apmetni izklātā bluķa zārkā un pārsegta ar villaini, kas bagātīgi izrakstīta ar bronzas lociņiem un spirālītēm. Zārka pagalvī zem mirušās pakauša bija nolikts labi saglabājies koka irbulis ar rupjas brūnas vilnas dzijas uztinumu.
Otrs apbedījumu veids - ugunskapi - kapulaukā konstatēts 20 gadījumos. Tie bija vairumā vīriešu un bērnu apbedījumi ar iepriekš bojātām vai dedzinātām piedevām. Dažiem ugunskapiem bedres veidotas līdzīgi skeletkapa bedrēm, citiem tās nevarēja izsekot vispār. Atsedzās tikai kalcinēto kaulu kaudzītes ar senlietām.
Atsevišķi izdalāmi kapi, kar netika atrasta neviena senlieta. Parasti tie izvietojās kapulauka perifērijā un uzskatāmi par sociāli diferencētas sabiedrības atkarīgo ļaužu apbedījumiem.
Dažos gadījumos kapu bedrēs atrada priekšmetus, kas gulēja 10 - 15 cm augstāk par mirušajam līdzdoto senlietu komplektu. Tie, jādomā, ir citu personu ziedojumi mirušajam aizkapa dzīvei. Kapulauka austrumu daļā atsedza bronzas lietu noguldījumu, kas nebija saistīts ar kādu konkrētu apbedījumu.
Kapulaukā guldīti arī Āraišu ezerpils iemītnieki. Apbedījumi kapulaukā pārtraukti 12./13.gs. mijā, domājams sakarā ar kristietības pieņemšanu.
Otrs apbedījumu veids - ugunskapi - kapulaukā konstatēts 20 gadījumos. Tie bija vairumā vīriešu un bērnu apbedījumi ar iepriekš bojātām vai dedzinātām piedevām. Dažiem ugunskapiem bedres veidotas līdzīgi skeletkapa bedrēm, citiem tās nevarēja izsekot vispār. Atsedzās tikai kalcinēto kaulu kaudzītes ar senlietām.
Atsevišķi izdalāmi kapi, kar netika atrasta neviena senlieta. Parasti tie izvietojās kapulauka perifērijā un uzskatāmi par sociāli diferencētas sabiedrības atkarīgo ļaužu apbedījumiem.
Dažos gadījumos kapu bedrēs atrada priekšmetus, kas gulēja 10 - 15 cm augstāk par mirušajam līdzdoto senlietu komplektu. Tie, jādomā, ir citu personu ziedojumi mirušajam aizkapa dzīvei. Kapulauka austrumu daļā atsedza bronzas lietu noguldījumu, kas nebija saistīts ar kādu konkrētu apbedījumu.
Kapulaukā guldīti arī Āraišu ezerpils iemītnieki. Apbedījumi kapulaukā pārtraukti 12./13.gs. mijā, domājams sakarā ar kristietības pieņemšanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru