Odukalna kapulauks Ludzā

Atrašanās vieta: Ludzas pilsētā, Lielā Ludzas ezera krastā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 18 m zemes paaugstinājumā starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru, pie Odu ielas. 

Periods: 7.-13. gs. 

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi un simboliskie apbedījumi

Piederība: latgaļu

Izmēri: 4900m2

Skaits: 400 apbedījumi

Kapu piedevas: Sieviešu apbedījumos atrasti grīstes vainagi ar bizi, vainadziņi, kaklariņķi ar noplacinātiem galiem un piekariņiem, lociņa važturi ar važiņām, dažādas aproces, pakavsaktas un spirālgredzeni. Vīriešu kapos atrasti ieroči (zobeni, šķēpi, cirvji), greznas, ar apkalumiem rotātas jostas, karavīru aproces, gredzeni un pakavsaktas. Atrodami arī ļoti nabadzīgi kapi bez piedevām. Redzama sociālā un materiālā diferenciācija. Izrakumos atrastās senlietas glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Sanktpēterburgas Ermitāžā, Nacionālajā muzejā Helsinkos un citur. Liels skaits senlietu no kapulauka izlaupītas un pārdotas. 

Paražas: Skeletkapos ievērotas visas latgaļu apbedīšanas paražas: diametrāli pretēja vīriešu un sieviešu apbedījumu orientācija, bagātas kapu piedevas. Kapu bedres ir vidēji 0.7-1 m dziļas. Liela nozīme apbedīšanas paražās bijusi ugunsritiem. Par to liecina ogļainā zeme kapu bedru pildījumā, ogles un pelni, apdeguši akmeņi kapa bedres dibenā un arī ugunskuru vietas, kuras konstatētas gan blakus atsevišķiem apbedījumiem, gan koncentrētas noteiktā vietā kapulauka perifērijā. Senie latgaļi ticēja, ka uguns kapa vietu padara tīru un atbrīvo no visa tumšā un ļaunā. Mirušie guldīti uz mizām, dēļu paklāja, vienkocī, reizēm, sākot ar 12. gadsimtu, - dēļu šķirstā. Apbedītie nereti bijuši apsegti ar kādu audumu. Sieviešu apbedījumos mirušajai reizēm zem galvas novietots īpašs dēlītis, kurš dažkārt ornamentēts ar ieskrāpētu vai iegrieztu rakstu. Nereti apbedītajai zem galvas novietots gan dēlītis, gan papardes. Papardes atrastas arī kā klājums uz dēļu paklāja vai šķirstos. 

Ugunskapu ir mazāk, tikai 8%; mirušie parasti dedzināti ārpus kapiem. Kalcinētus kaulus un senlietas novietoja uz dēļu paklāja vai mizu klājuma. 

Trešais apbedījumu veids senkapos ir simboliskie apbedījumi svešumā mirušajiem; tajos ir tikai senlietas, novietotas parastajā kārtībā.

Pazīmes: Ludzas Odukalna kapulauks uzskatāms par centrālo apbedīšanas vietu pie Ludzas ezeriem, Pagaidām nav noskaidrots, kur atradusies tam atbilstošā dzīvesvieta. 

Kad un kas pētījis: 1890.-1891.g. J.Romanovs, 1891.g. V.Sizovs, 1925.g. F.Balodis, 1938.g. P.Stepiņš

Literatūra: 

T.Berga, M.Petrova. Ludzas novada arheoloģijas pieminekļi. Ludza, 2014.

J.Ciglis., A.Radiņš.  Ludzas Odukalna kapulauka katalogs. R.,2002

Ludzas Odukalns ancient cemetery

The ancient cemetery of Ludzas Odukalns (7th-13th century) is located within the town of Ludza, on an 18-m-high ridge stretching NW_SE along Lake Lielais Ludzas. This is one of the most important Latgallian flat cemeteries, excavated over many years. Archaeological excavation was undertaken in 1890-1891 (A.Romanov), 1891 (V.Sizov), 1925 (F.Balodis) and 1938 (P.Stepins). The artefacts recovered in the course of excavation are held at the National History Museum of Latvia, the Hermitage in St.Petersburg, the National Museum in Helsinki and elsewhere. About 400 burials have been uncovered in an area measuring sone 4700 m2. Inhumations, cremations and symbolic burials have all been found at Ludzas Odukalns. In the case of the inhumations, all of the characteristic Latgallian burial practices have been observed: opposed orientation of male and female burials, and a rich array of grave goods. The graves are 0.7-1 m deep on average. Rites involving fire were a very important part of the burial ritual, as indicated by charcoal-rich earth, pieces of charcoal and ash in the grave fills, burnt stones at the base of the grave and places where rituals involving fire were carried out, which have been identified next to particular graves and concentrating in a particular area at the periphery of the cemetery. The ancient Latgallians believed that fire served to cleanse the grave and remove all evil. The dead were laid on bark, on boards, in a log coffin or in certain cases, starting from the 12th century, in a plank coffin. In many cases the body had a fabric covering. In the case of female nurials, a special wooden tablet was sometimes places under the head, in certain cases decorated with an incised design. In many cases, both a tablet and fern fronds were placed under the woman's head. Fern fronds have also been used to cover wooden boards or placed in the coffin. Cremations are fewer in number, constituting only 8%. The dead were generally buried outside of the grave, the calcined bones and artefacts being placed on a base of boards or on a spread of bark. The third form of burial at the cemetery is a symbolic grave for people who had died elsewhere.. These graves contain only artefacts, which have been arranged in the usual way. Women's graves have been found to contain crown headdresses of the twist form with an attached tassel, smaller crown headdresses, neck-rings with flattened terminals and pendants, arched chain-holders with attached chains, a variety of armbands, penannular brooches and spiral finger-rings. Men' s graves contain weapons (swords, spears and axes), elaborate belts decorated with metal fittings, warriors' armbands, finger-rings and penannular brooches. Analysis of the grave goods at Ludzas Odukalns cemetery has provided information about the material and social status of the different population strata. The cemetery may be regarded as the central burial site for the area around the Ludza lakes. Currently, the question of where the corresponding settlement site was located remains open. All the material relating to the cemetery has been published.