Kalnaplāteru kapulauks Vilces pagastā

Atrašanās vieta: Vilces pagasts, Jelgavas novads, pie "Kalnaplāteru" mājām

Periods: 16.-17. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: zemgaļu

Izmēri: izpētīti 130 m2

Skaits: 12 apbedījumi

Kapu piedevas: ieguva 67 senlietas, starp tām 18 monētas (1570.—1602. g.). Sievietēm galvā atrasti bagāti rotāti bronzas skārda vainagi. Apģērbs kā vīriešiem, tā sievietēm sasprausts ar bronzas riņķasaktām, pirkstos gredzeni. Vīriešu apbedījumos atrodamas greznas, ar bronzas kniedītēm rotātas ādas jostas un dzelzs naži (dažkārt ar bronzas apkalumiem rotātās ādas makstīs). Piecos kapos atrastas monētas.

Paražas: Mirušie kapā guldīti svētku tērpos. Vairākos kapos mirušajiem pēc senas tradīcijas doti līdzi

ziedojumi.  7 - 8 gadus vecajai meitenei uz krūtīm nolikta saritināta ar bronzu rotāta vīrieša josta. Līdzīga josta saritināta ritulī un novietota pie galvas apbedītam vīrietim. Rituļa vidū ielikta stikla kreļļu, ažūru alvas piekariņu un kauri gliemežvāku kakla rota. Jostas ritulim pāri nolikts dzelzs duncis greznā, ar bronzas apkalumiem rotātā ādas makstī. Kā ziedojumu var uzskatīt arī šim pašam apbedījumam padusē atrastās 8 monētas.

Kad un kas pētījis: 1966.g. LPSR Vēstures muzejs, Latvijas PSR Vēstures muzejs 1970. g. jūlijā (1970. g. izrakumi tika izdarīti uz Latvijas PSR Kultūras ministrijas kolēģijas lēmuma pamata, lai nodrošinātu iespējas kapulauka aizņemtās teritorijas saimnieciskai izmantošanai).

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1966. gada pētījumu rezultātiem. R.,1967
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. R.,1971

Apraksts: mirušie apglabāti bez zārkiem, ap 1 m dziļās kapa bedrēs. Vairumā gadījumu (8 apbedījumi) mirušie guldīti uz muguras, izstieptā stāvoklī, bet trīs gadījumos - uz sāniem, ceļgalos saliektām kājām. Kapu virzieni dažādi - pārsvarā (7 apbedījumi) RZR - ADA. Vairākos gadījumos mirušie bijuši ietīti vilnas vai linu audumā. Kristīgās ticības ietekme Zemgalē 16. gs. beigās un 17. gs. sākumā vēl visai neievērojama. Pilnībā vēl ir saglabājušās senās apbedīšanas tradīcijas.
1970.gada izrakumos noskaidrojās, ka piemineklis grants vākšanas gaita izpostīts un apbedījumi

nav saglabājušies. Atlikusī uzkalniņa daļa pārbaudīta, norokot to ar buldozeru. Nekādi atradumi 1970. g. nav iegūti. Vilces Kalnaplāteru kapulauks no aizsargājamo pieminekļu saraksta izslēgts.