Ikšķiles senkapi

Atrašanās vieta: Ikšķile, starp mūra baznīcas drupām un Daugavas krauju. Tagad uz salas Daugavā.

Periods: 13.-15. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: 400 m2

Skaits: 432 apbedījumi

Kapu piedevas: Gandrīz trešā daļā apbedījumu bija kapa piedevas - dzelzs naži, šķiļamdzelži, krami, no krellēm un piekariņiem (monētas, krustiņi, kauri gliemežvāki, medaļas) veidotas kaklarotas, bronzas dubultriņķīšu un stienīšu važiņas ar piekārtiem zvārguļiem, dubultzirdziņiem, bruņurupuča saktas u. tml. Starp apmēram 500 dzelzs, bronzas, dzintara senlietām dominē vietējo amatnieku darinājumi, bet ir arī slāviskas un skandināviskas rotas.

Paražas: Piedevu likšana kapos un arī pat viena ugunskapa atrašana liecina par pagānisko tradīciju sīkstu saglabāšanos vēl ilgi pēc kristietības ieviešanas, bet apbedījumu virziens, piedevu skaita samazināšanās vēlākos kapos un kristietības simbolu dominējošā loma tajos norāda, ka, kaut arī kristīgā ticība bija ar varu uzspiesta, tomēr pamazām tās ietekme nostiprinājās.

Kad un kas pētījis: 1968.g. J.Graudonis

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. R.,1969

Apraksts: Apbedījumi, kas vietām veidoja vairākas (līdz 4) kārtas, bija stipri postīti. Apakšējie no tiem atsedzās pamatradzēs līdz 0,30 m dziļi izlauztās kapu bedrēs. Blakus baznīcai apbedītie - pirmās kristīgās draudzes locekļi - guldīti R - A virzienā uz muguras izstieptā stāvoklī. Zārku paliekas - koka trūdus, dzelzs naglas — konstatēja tikai dažos kapos, tāpēc jādomā, ka vairums mirušo guldīti bez zārkiem. Salīdzinājumā ar 11.—13. gs. lībiešu kapu bagātajām, krāšņajām piedevām Ikšķiles kapu piedevas ir trūcīgākas, priekšmetu formās un to apdarē izpaužas zināma paviršība, deģenerācija.