Sēlpils kapulauks

Atrašanās vieta: Sēlpils pagasts, pēc Daugavas appludināšanas - uz salas.

Periods: 13.-17.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Izmēri: 2500 m2 (izpētīti 664 m2)

Skaits: 234 apbedījumi

Kapu piedevas: 360 senlietas - rotas (bronzas saktas, gredzeni, kauri gliemežvāku, stikla kreļļu, bronzas un alvas piekariņu kakla rotas u. c), daži darba rīki (naži, slīmesti, kalti, galodas, krama asmeņi u. c), monētas, pat ēdiens un dažiem vīriešiem arī ieroči (šķēpi, cirvji).

Kad un kas pētījis: 1964.,1965.g. A.Zariņa

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem. R.,1966

Apraksts: Kapulaukā apbedīti galvenokārt Sēlpils apmetnes iedzīvotāji un pie pils kritušie karavīri no 13./14.-17. gs. No izpētīto kapu skaita uz 13.-14. gs. attiecas aptuveni 8%, 15. gs.- 17%, 16. gs. - 26%, bet 17. gs. - 35%. Jāatzīmē, ka 16. gs. izpostīta kapulauku senākā daļa. Visiem apbedījumiem vērojama kristīgās ticības ietekme (mirušie guldīti virzienā ar galvām uz DR), tomēr 13./14. gs. pēc iepriekšējo gadsimtu parašām kapā vēl līdzi dotas rotas. Vērojams, ka mirušie guldīti bluķa šķirstos. 15. gs. kapos līdzi doto rotu kļūst arvien mazāk, bet 16. un 17.gs. tās sastopamas vairs tikai retos apbedījumos, trūkst arī darba rīku. Šai laikā mirušie glabāti naglotos šķirstos.
Vērojams, ka 13./14. gs. - 15. gs. kapi novietoti regulārās, paretās rindās, bet 16. un it sevišķi 17. gs. - nekārtīgi, dažādos dziļumos, it kā steigā, pat vairākās kārtās, tā traucējot senākos kapus. Šajā laikā sastopami arī vairāki (domājams, karavīru) apbedījumi grupās pa 3-7 vienā kapa bedrē.
Vairākums miruši, nesasniedzot 50 gadu vecumu un liela bērnu mirstība (16%).
Kapu teritorijā, sākot ar 15. gs., izgāzti pils būvgruži, pēc tam 16. gs. otrajā pusē kapulauka smilts izmantota pilskalna paplašināšanai, līdz ar to postot kapus. Tajā pat laikā apbedīšana kapu laukā turpinājusies, rokot cauri pat būvgružu slānim un no jauna ierokot kapus arī izpostītajā daļā.