Uplantu kapsēta Drabešu pagastā

Atrašanās vieta: Drabešu pagasts, Amatas novads. Tā izvietota trīsstūrī starp Simtupītes gravu, šoseju Rīga — Cēsis un vecās Cēsu —Drabešu šosejas posmu bijušo "Uplantu" māju tuvumā.

Periods: 13.-14. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunsapbedījumi

Piederība: latgaļu

Izmēri: izpētīti 350 m2

Skaits: 87 apbedījumi

Kapu piedevas: Sievietēm kapos vēl dotas līdzi rotas, atsevišķos apbedījumos pat bagātas, bet vīriešu kapos piedevu tikpat kā nebija. Kopumā iegūta 181 senlieta - kauri gliemežnīcu kaklarotas, spirālgredzeni, ķemmespiekari, rotātie auduma vainagi, u.c.

Paražas: Arī pēc kristietības ieviešanas vietējie iedzīvotāji savus mirušos joprojām apbedījuši pēc senajiem apbedīšanas rituāliem. Tā, trešdaļā apbedījumu kapu bedru aizbērumā (galvenokārt pie skeleta kauliem) atrastas sīkas oglītes. Ar pelniem un oglēm bija bagātīgi pārjaukta zeme vietā, kur atsedza septiņus vienlaicīgus (?) mazu bērnu apbedījumus. Uplantos atklāja arī divus ugunsapbedījumus. Atrastas uz podnieka ripas darinātas māla trauku lauskas, kuras varētu uzlūkot par piederīgo ziedojumu. Visi mirušie kapā guldīti uz muguras, izstieptā stāvoklī. Roku stāvoklis dažāds, parasti tās elkoņos saliektas, pārliktas jostasvietai vai ar plaukstām virs iegurņa. Daļai mirušo rokas pēc senas tradīcijas sakrustotas uz krūtīm. Mirušie kapos guldīti svētku tērpos.

Īpašas pazīmes: Uplantu kapsētā mirušie jau apbedīti atbilstoši kristīgās baznīcas prasībām - rindās ar galvām uz rietumiem un dēļu šķirstos. Atsevišķi bagātāki apbedījumi varētu norādīt uz zināmu sociālo diferenciāciju, kā arī uz to, ka attiecīgā dzimtā spēcīgāk saglabājušās senās pagāniskās tradīcijas.

Kad un kas pētījis: 1969.,1971.g. Z.Apala

Literatūra: Cēsu novada arheoloģija. Cēsis, 1991.

Z.Apala. Drabešu Uplantu kapsēta//Arheoloģija un Etnogrāfija XV.,R.,1987

Apraksts: Kapsēta hronoloģiski seko netālajam Liepiņu kapulaukam.  Par dēļu šķirstiem liecina atrastās dzelzs skavas un šķirsta dēļu paliekas. Tā kā kapu inventārā nemaz nav kalto dzelzs naglu, šķirstus, jādomā, sastiprināja ar koka tapām. Atsevišķos gadījumos apbedīto kaulu stāvoklis norādīja, ka šķirsti bijuši vienkoči. Kapu dziļums bija no 30 līdz 90 cm, tomēr vairums apbedījumu konstatēti 60—80 cm dziļumā. Seklākie - 30-40 cm dziļumā atsegtie kapi — gandrīz vienmēr bija mazu bērnu apbedījumi.

  Kapu piedevas, tāpat kā daži ugunsapbedījumi liecina, ka senās tradīcijas pastāvējušas vēl zināmu laiku pēc tam, kad novads jau bija pieņēmis katoļticību. Apbedīšana kapsētā pārtraukta pēc tam, kad uzcelta Āraišu baznīca un pie tās ierīkota jauna kapsēta.

Kapu virsma ilgstoši bijusi apstrādāta, ka arī ceļu būves laikā daļa nopostīta.