Atrašanās vieta: Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads 300 m uz ziemeļaustrumiem no Vīna kalna pilskalna (pilskalnā izpostītie Stukmaņu muižnieku kapi). 400 m uz ziemeļiem no Rīgas - Daugavpils šosejas.
Periods: 13.-17. gs.
Kapu veids: līdzenais kapulauks
Apbedījumu veids: skeletkapi
Piederība:
Skaits: 42 apbedījumi
Kapu piedevas:
Paražas: Kapulaukā atrastas 4 māla trauku lauskas ar gludu virsmu (10. att.: 2, 3). Šie podi darināti bez podnieka ripas. Vecā tradīcija — kapā vai kapsētas malā atstāt ar rokām lipinātos veselos vai sadauzītos traukus — saglabājās ilgi.
Lai gan Vīnakalna kapulaukā turpinās pirmsvācu iebrukuma tradīcijas apbedīšanā, tomēr manāma kristīgās ticības ietekme. Tā mirušie apbedīti vienā virzienā — ar galvām uz dienvidrietumiem. Apbedīto skats vērsts pret uzkalna centru. Droši vien, tur atradies kāds lielāks, visai kapsētai kopējs kristīgās ticības simbols. Izrakumu Laukuma ziemeļaustrumu stūrī sarkanīgā dedzinātā māla blietējums un akmeņi varbūt arī ir šī vieta.
Lai gan Vīnakalna kapulaukā turpinās pirmsvācu iebrukuma tradīcijas apbedīšanā, tomēr manāma kristīgās ticības ietekme. Tā mirušie apbedīti vienā virzienā — ar galvām uz dienvidrietumiem. Apbedīto skats vērsts pret uzkalna centru. Droši vien, tur atradies kāds lielāks, visai kapsētai kopējs kristīgās ticības simbols. Izrakumu Laukuma ziemeļaustrumu stūrī sarkanīgā dedzinātā māla blietējums un akmeņi varbūt arī ir šī vieta.
Kad un kas pētījis: 1959.g. V. Urtāns
Literatūra: V. Urtāns. Vīnakalna kapulauks pie Stukmaņiem//Arheoloģija un Etnogrāfija, IV, R., 1962
V. Urtāns. Aizsardzības izrakumi Vīnakalna kapulaukā pie Stukmaņiem (13.-17. gs. sākums). — Referātu tēzes zinātniskajai sesijai par 1959. g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīgā, 1960., 6.—7. lpp.
Apraksts: Kapulauks izmantots ļoti intensīvi, jo mirušie apbedīti blīvi un vietām pat trīs slāņos. Spriežot pēc iegarenajiem tumšākajiem koka trūdu plankumiem ar noapaļotiem galiem, mirušie guldīti bluķu šķirstos, kuru vāks galos vai sānos dažreiz piesists ar dzelzs naglām. Pretskatā kauliem, koku un audumu paliekas tikpat kā nav saglabājušās. Lai gan dēļu šķirsti Latvijā parādās jau pirms 12. gs., tie plaši ieviesās kristīgās ticības ietekmē kopš 13. gs. Tomēr ļoti ilgi blakus tiem pastāv tradīcija mirušo apbedīt bluķa šķirstā, tautasdziesmās minētajā «viena koka istabā» jeb «mūža namā».
Vīnakalna agrākajos apbedījumos, pie kuriem nebija koka trūdu palieku un naglu, sastopamies arī ar apbedīšanas veidu bez šķirsta. Iespējams, mirušie segti ar krijām, audumu vai villaini. Domājams, ka agrāk virs apbedījumiem bijušas kapu kopiņas un varbūt arī krusti, jo dažu paaudžu laikā mirušie nav rakti viens virs otra. Tas noticis tikai pēc ilgāka laika, pēc vairākām paaudzēm, kad senākās kapu kopas jau bija izzudušas. Mirušie guldīti uz muguras izstieptā stāvoklī ar elkoņos saliektām rokām virs jostas vietas, retāk - virs krūtīm. Galvas vērstas uz dienvidrietumu, pusi ar nelieliem novirzieniem.
Vīnakalna apkārtne intensīvi un nepārtraukti apdzīvota kopš agrā dzelzs laikmeta. Tuvākajā apkaimē
atrodas Priedaines, Kalniešu, Aizelkšņu, Pastamuižas un Radžu kapulauki, Vīnakalna, Lokstenes, Avotiņu, Kokneses un Oliņkalna pilskalni.
V. Urtāns. Aizsardzības izrakumi Vīnakalna kapulaukā pie Stukmaņiem (13.-17. gs. sākums). — Referātu tēzes zinātniskajai sesijai par 1959. g. arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīgā, 1960., 6.—7. lpp.
Apraksts: Kapulauks izmantots ļoti intensīvi, jo mirušie apbedīti blīvi un vietām pat trīs slāņos. Spriežot pēc iegarenajiem tumšākajiem koka trūdu plankumiem ar noapaļotiem galiem, mirušie guldīti bluķu šķirstos, kuru vāks galos vai sānos dažreiz piesists ar dzelzs naglām. Pretskatā kauliem, koku un audumu paliekas tikpat kā nav saglabājušās. Lai gan dēļu šķirsti Latvijā parādās jau pirms 12. gs., tie plaši ieviesās kristīgās ticības ietekmē kopš 13. gs. Tomēr ļoti ilgi blakus tiem pastāv tradīcija mirušo apbedīt bluķa šķirstā, tautasdziesmās minētajā «viena koka istabā» jeb «mūža namā».
Vīnakalna agrākajos apbedījumos, pie kuriem nebija koka trūdu palieku un naglu, sastopamies arī ar apbedīšanas veidu bez šķirsta. Iespējams, mirušie segti ar krijām, audumu vai villaini. Domājams, ka agrāk virs apbedījumiem bijušas kapu kopiņas un varbūt arī krusti, jo dažu paaudžu laikā mirušie nav rakti viens virs otra. Tas noticis tikai pēc ilgāka laika, pēc vairākām paaudzēm, kad senākās kapu kopas jau bija izzudušas. Mirušie guldīti uz muguras izstieptā stāvoklī ar elkoņos saliektām rokām virs jostas vietas, retāk - virs krūtīm. Galvas vērstas uz dienvidrietumu, pusi ar nelieliem novirzieniem.
Vīnakalna apkārtne intensīvi un nepārtraukti apdzīvota kopš agrā dzelzs laikmeta. Tuvākajā apkaimē
atrodas Priedaines, Kalniešu, Aizelkšņu, Pastamuižas un Radžu kapulauki, Vīnakalna, Lokstenes, Avotiņu, Kokneses un Oliņkalna pilskalni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru