Atrašanās vieta: Līdzenā laukā Mārtiņsalas ZA malā un aizņem ap 1/3 ha visapkārt baznīcas drupām. Martiņsala nav saglabājusies Rīgas HES būvniecības dēļ.
Periods: 12.-17.gs.
Kapu veids: līdzenais kapulauks
Apbedījumu veids: skeletkapi
Piederība: lībiešu
Izmēri: 1270 m2
Kapu piedevas: Iegūtas 2560 senlietas. Bez rotām mirušajiem doti līdz arī daži darba rīki un sadzīves priekšmeti: visbiežāk naži, bez tam vēl slīmesti, īleni, galodas, sirpji, dzirkles, adatas kaula makstī, slēdzenes, šķiltavas u. c. Nereti tie bijuši piekārti jostai. 9% apbedījumu sastopamas arī monētas - pārsvarā 14.-15. gs. Livonijas ordeņvalsts, Tērbatas bīskapijas un Rīgas bīskapijas monētas. Turpretī ieroči (cirvji, šķēpi) kā kapa piedeva atrodami tikai pavisam retos gadījumos. Unikāla ir kapulaukā savrupatrastā ar 5. —6. gs. datējamā ažūrā sakta, kas ievesta no Piedņepras apgabaliem.
Paražas: Kristīgās ticības ietekmē mazinās līdzdoto priekšmetu skaits, mainās to raksturs. Ieviešas noteikta apbedījumu orientācija ar galvu R virzienā. Tomēr vēl arvien vērojams arī seno tradīciju iespaids - mirušie guldīti rotātos svētku tērpos, tiem līdz doti darba rīki un sadzīves priekšmeti, kapos atrodamas oglītes no apbedīšanas rituāliem.
Kad un kas pētījis: 1966.g. A.Zariņa un ZA Vēstures institūta Mārtiņsalas II arheoloģiskā ekspedīcija
Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1966. gada pētījumu rezultātiem. R.,1967
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. R.,1971
Apraksts: Kapulauka D un DR malā atklātas akmens krāvuma žoga paliekas. Senākās ziņas par Mārtiņsalas kapulauku (cvmiterium) zināmas no Latviešu Indriķa Livonijas hronikas. 1197. g. kapsētu iesvētījis bīskaps Bertolds. Tā lietota līdz 17. gs. Apbedījumi ir 40 - 120 cm dziļi, blīvi - 3 - 4 kārtās, tādēļ 76% kapu postīti. Tie postīti, arī būvējot baznīcas R un A mūra sienas (13.-15. gs. kapi), bet kapulauka A galā - ceļot saimniecības ēku.
Vispārējo zemo dzīves līmeni raksturo arī samērā lielais mirušo bērnu skaits (29%). Jādomā, ka vietējā feodālā virsslāņa piederīgie apglabāti baznīcā, par ko liecina arī agrākos gados (A. Buhholca
1897. g. izrakumi baznīcā) iegūtais materiāls.
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. R.,1971
Apraksts: Kapulauka D un DR malā atklātas akmens krāvuma žoga paliekas. Senākās ziņas par Mārtiņsalas kapulauku (cvmiterium) zināmas no Latviešu Indriķa Livonijas hronikas. 1197. g. kapsētu iesvētījis bīskaps Bertolds. Tā lietota līdz 17. gs. Apbedījumi ir 40 - 120 cm dziļi, blīvi - 3 - 4 kārtās, tādēļ 76% kapu postīti. Tie postīti, arī būvējot baznīcas R un A mūra sienas (13.-15. gs. kapi), bet kapulauka A galā - ceļot saimniecības ēku.
Vispārējo zemo dzīves līmeni raksturo arī samērā lielais mirušo bērnu skaits (29%). Jādomā, ka vietējā feodālā virsslāņa piederīgie apglabāti baznīcā, par ko liecina arī agrākos gados (A. Buhholca
1897. g. izrakumi baznīcā) iegūtais materiāls.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru