Beteļu (Bēteļu) kapulauks Elkšņu pagastā

Atrašanās vieta: Elkšņu pagasts, Viesītes novads, Dienvidsusējas ziemeļu krastā. Kapulauks aizņēmis ap 3 m augstu pakalnu.

Periods: 11.-17. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: latgaļu

Izmēri: 360 m2

Skaits: 20 apbedījumi (18 skeletkapi, 2 ugunskapi)

Kapu piedevas: Rotas, darbarīki, ieroči un jātnieka piederumi. Pēcapbedījumi nabadzīgi ar kapu piedevām - monētas, riņķsaktas, krustiņš.

Paražas: Beteļu kapulauka materiāls apstiprinājis ugunskapu un skeletkapu vienlaicīgu pastāvēšanu, dominējot skeletkapiem. Kapulaukā izpaužas kaimiņu Lietuvas ietekme - jātnieka un zirga kopapbedījums. Pēcapbedījumos vērojamas kristīgo apbedīšanas tradīcijas.

Kad un kas pētījis: 1977. un 1978. gadā Zinātņu Akadēmijas Vēstures institūta darbinieki

Literatūra: E.Šnore. Beteļu kapulauks Augšzemē//Arheoloģija un Etnogrāfija, XV, R.,1987

Apraksts: Vēlā dzelzs laikmeta apbedījumi atklājās uzkalna augstākajā vietā, turpretim 17. gs. pēcapbedījumi koncentrējās galvenokārt uzkalna dienvidu malā. Atrasts jātnieka un zirga dubultapbedījums.

Beteļu kapulauka konstatēti 11 pecapbedījumi. Tie ierakti 60-100 cm dziļās kapa bedrēs un orientēti R —A virzienā. Tikai viens ļoti maza bērna apbedījums bija orientēts ar galvu D. Spriežot pēc koksnes paliekām, mirušie guldīti priežu koka šķirstos, iespējams, bluķa zārkos. Pārsvarā apbedīti pieauguši indivīdi,arī ļoti veca sieviete. Piecos kapos apbedīti mazi bērni, no tiem divi zīdaiņa vecumā. Mirušie guldīti uz muguras izstieptā stāvoklī, rokas parasti novietotas iegurņa rajonā, retāk sakrustotas. 17. kapā rokas bija sakrustotas augstāk, jostas rajonā, bet 4. kapā kreisā roka bija nolikta pāri vidum, bet labā novietota gar sāniem. Beteļu kapulauks nav bijis plašs; tas varētu reprezentēt kāda neliela ciema kapsētiņu. Šādas nelielas kapsētiņas vēl mūsu dienās ir Augšzemei ļoti raksturīgas.