Lazdiņu kapulauks Vaives pagastā

Atrašanās vieta: Vaives pagasts, Cēsu novads, Lielā Lazdiņu ezera austrumu krastā, Rīgas - Pleskavas šosejas 83. kilometrā

Periods: 4.gs.

Kapu veids: akmeņu krāvuma 

Apbedījumu veids: kenotafs

Piederība: baltu cilšu (Gaujas zemgaļu)

Izmēri: diametrs 12-16 m, augstums 1,8 m

Skaits: 1 uzkalniņš

Kapu piedevas: dzelzs uzmavas cirvis, kalts, šķēpu gali, izkapts, īlena fragments, dzelzs nazis

Paražas: Veikts uzkalniņa iesvētīšanas ugunsrituāls, par ko liecina izteiktās deguma svītras. Uzkalniņš izmantots kā piemiņas rituāla vieta kādam tālienē mirušam cilts karotajam. Kulta vieta.

Īpašas pazīmes: Kenotafs. 

Kad un kas pētījis: 1972.g. J.Apals

Literatūra: Cēsu novada arheoloģija. Cēsis, 1991.

Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. R.,1973

Apraksts: Uzkalniņš celts vieta, kur pamatzemes līmeņi atšķiras par 1,25 m, tādēļ uzkalniņa viena mala saplūda ar apkārtni, bet rietumu gals bija stāvs un izteikti apaļš. Tā pakajē bija redzami akmeņu gali, kas veidoja akmeņu riņķi. Uzsākot izrakumus atklājās, ka uzkalniņš pārsegts ar māla kārtiņu, iespējams, lai tas nenoslīdētu un to neizskalotu. Tam sekoja pelēkas smilts slānis, kas klāja arī akmeņu riņķi ar piebūvēto pusloku, kā arī bedres un koši dzeltenās smilts pildījumu uzkalniņa iekšpusē. Akmeņu riņķis bija veidots uz zemes no 1-5 blakus liktiem akmeņiem un 1-3 virsū liktiem laukakmeņiem, diametrā līdz 1,4 m. Divās vietās akmeņu riņķī bija atstāti atvērumi, kuriem abās pusēs bija likti ļoti lieli, ar smaili uz augšu novietoti akmeņi. Pirmais atvērums bija uz DA un tas bija 2.3 m plats. Otrais atvērums bija vērsts pret ZA un bija 1,6 m plats. Ārpus akmeņu riņķa uz visiem debespušu virzieniem bija nolikts pa lielam akmenim. Austrumu pusē akmeņu riņķim bija veidots piebūvēts pusloks. Akmeņu riņķa iekšpusē virs pamatzemes bija bērts koši dzeltens ar oglītēm, pelniem un deguma kārtiņām sajaukts smilts slānis. Divās vietās uzkalniņā atklājās pamatzemē dziļi ieraktas bedres. Pirmās bedres dibenā uz pelnu kārtiņas gulēja akmens un bija gar malam saskatāmas lāpstas, ar ko bedre rakta, pēdas. Otrās bedres izmēri bija 2,3 x 1,9 x 1,3 m. Bedres dibenā gulēja ogļainas un pelnainas smilts kārtiņa, kurai pāri sedzās "odere" - māla kārta, ar ko bija izklātas bedres sienas un dibens. Bedres dienvidrietumu gals bija piekrauts ar 12 akmeņiem pati bedre bija piepildīta ar kārtainu, ar oglītēm, pelniem un deguma kārtiņām jauktu smilti. Otra puse akmenim, no kura bija atplēsta bedres dienvidrietumu galā nolikta plāksne, bija iekrauta akmeņu riņķi dienvidaustrumu atvēruma malā pie stāvā akmens. 

   Atradumu uzkalniņā nav daudz, bet interesantākie ir cilvēka galvaskausa 3 nelieli fragmenti un dzeroklis. Uz kāda akmens un ap to atradās dzelzs senlietu grupa.

 To cēluši Gaujas zemgaļi, kas te dzīvojuši līdz latgaļu ienākšanai. Uzkalniņam ieapaļa forma. Uzkalniņš sastāvējis no akmens konstrukcijām un pamatzemē atrastas ar pelniem un oglēm pildītas bedres.