Kivtu kapulauks Zvirgzdenes pagastā

Atrašanās vieta: Zvirgzdenes pagasts, Ciblas novads, Cirmas ezera Z krastā, 300 m uz rietumiem no vistālāk uz rietumiem izvirzītās Kivtu ciema mājas, 4 m augstā uzkalnā (t.s. "Lielais apariņš").

Periods: 7.-12. gs. (vidējais un vēlais dzelzs laikmets)

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: 171 skeletkaps, 4 ugunskapi

Piederība: seno latgaļu

Izmēri: 6600 m2

Skaits: kopumā kapulaukā varēja būt ap 300 apbedījumi

Kapu piedevas: Iegūts milzīgs skaits kapu piedevu - senlietu. Sieviešu kapos dominēja bronzas rotas lietas: vainagi, kaklariņķi, krūšu važiņrotas ar piekariņiem, saktas, aproces, gredzeni. Vīriešu kapus raksturoja dzelzs ieroči un darba rīki, un greznas ar bronzas apkalumiem un sprādzēm rotātas ādas un bērza tāss jostas. Līdzīgas piedevas atrastas arī bērnu apbedījumu vietās. Iegūtas latgaļiem īpatnējā apģērba paliekas, starp citu sieviešu kapos ar bronzu rotātas villaines, vīriešu kapos - raksturīgie ar bronzas stīpiņām rotātie rokauti. Tie nēsāti tikai uz kreisās rokas kopa ar masīvo "karavīra aproci" un noderējusi kaujā par bruņotu aizsargu no ienaidnieka zobena vai cirvja cirtiena."

Paražas: Mirušie apglabāti kapu bedrēs 0.15-0.80 m dziļumā izstieptā stāvoklī uz muguras. Sievietes un vīrieši guldīti diametrāli pretēji orientēti - vīrieši R un sievietes A virzienā, tipiski latgaļu apbedījumu tradīcijām.

Īpašas pazīmes: Kapulauks ierīkots senās apmetnes vietā, pēc tās pamešanas, caurrokot kultūras slāni.

Kad un kas pētījis: 1938., 1948., 1955., 1957., 1958.g. 1957. g. E.Šnore, Krievijas Zinātņu akadēmijas materiālās kultūras institūts kopā ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas zinātņu akadēmiju attiecīgajiem institūtiem.

Literatūra
Šnore E. Kivtu kapulauks. R., 1987

Referātu tēzes zinātniskai sesijai veltītai 1958. gada arheoloģiskajiem izrakumiem un etnografiskai ekspedīcijai Latvijas PSR teritorijā. R.,1959