Vējstūru kapulauki Salaspilī

Atrašanās vieta: Salaspils Vējstūru kapulauki atradās Daugavas labā krasta II terasē - zemesragā pie maza strautiņa ietekas Daugavā, Rīgas HES ūdenskrātuves krasta nostiprinājumu un komunikāciju zonā.

Periods: Izrakumos atklāti trīs dažādu periodu: bronzas, vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku perioda kapi

Kapu veids: Bronzas laikmeta kapu uzkalniņš, lībiešu līdzenais kapulauks, viduslaiku līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi, simboliskie apbedījumi

Piederība: baltu cilšu uzkalniņš, lībiešu līdzenais kapulauks, viduslaiku latviešu kapsēta

Izmēri: Kopējā bronzas kapulauka platība ir ap 2500 m2, no tās izpētīti 1390 m2, pārējā senvietās daļa izpostīta, būvējot saimniecību ēkas un ierīkojot ceļus. Lībiešu kapulauka platība līdz 3000 m 2 lielu platību, no kuras izpētīti 1200 m 2,  un vairākas ugunskuru vietas.

Skaits: Viens bronzas laikmeta kapu uzkalniņš ar 3 ugunskapiem un 12 skeletkapiem. Līdzenajā lībiešu kapulaukā 120-150 apbedītie, atsegts 31 apbedījums. Viduslaiku kapsētā ap 50 apbedījumi

Kapu piedevas: Lībiešu kapulauka kapu piedevās un savrupatradumos kapu apkārtnē atrastas 287 senlietas un to fragmenti, rotaslietas, ieroči, darbarīki.

Paražas: Mirušie lībiešu kapulaukā apglabāti svētku tērpā, ar rotām un dažiem ikdienā nepieciešamiem rīkiem, vīrieši — arī ar ieročiem. Būtiska apbedīšanas rituāla daļa bijusi sīku oglīšu kaisīšana pie apbedījuma vai kapa aizbērumā, tās sastopamas visos kapos, reizēm kopā ar oglītēm — arī nedaudz sīku kalcinētu kauliņu. Skeletapbedījumi guldīti šķirstā, uz muguras izstieptā stāvoklī. Roku stāvokļi dažādi, galvenokārt tās elkoņos saliektas, ar plaukstām uz jostasvietas, krūtīm vai iegurņa. Vairākos kapos saglabājušās koka šķirsta paliekas, saskatāmas taisnstūrveida 35—50 cm plata šķirsta kontūras. 23. un 53. kapā apbedījumi šauri iespiesti, kas var norādīt uz bluķa šķirstiem. Dažos kapos atrastas arī šķirsta naglas. Reizēm šķirsts bijis garāks par mirušo; dažiem aiz galvas vēl palikusi līdz 40 cm brīva vieta, kur novietots māla trauks. Aiz galvas vai pie kājām nolikti trauki atrasti trijos apbedījumos, domājams, tie bijuši pildīti ar ēdienu. Trauku fragmenti un atsevišķas lauskas pie apbedījuma vai kapa aizbērumā konstatēti 50% skeletkapu. Trīs kapos atrasti pie apbedīto pēdām novietoti 1-2 nelieli laukakmeņi. 

Skeletkapi ierakti 60—140 cm dziļumā. Vīriešiem, arī sievietēm dominē vēlajā dzelzs laikmetā Daugavas lībiešiem raksturīgā ZR orientācija, vīriešiem sastopams arī Z un ZA, 52. kapā pat DR virziens. Vienīgais bērna kaps orientēts ar galvu ZA. 25% apbedījumu ir ugunskapi, datējami pārsvarā ar 11. gadsimtu. Tie bija 30—60 cm dziļi. Kapu bedrēm galvenokārt četrstūrainas kontūras, iespējams, ka ugunskapu saturs bijis ievietots šķirstos, kas orientēti ZR—DA virzienā. Vienā kapā tas bijis ietīts audumā. 

Kad un kas pētījis: 1967. un 1968. g. ZA Vēstures institūta ekspedīcija 

Literatūra: A.Zariņa. Salaspils Vējstūru kapulauki//Arheoloģija un Etnogrāfija, R.,1987
Zinātniskāš atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1967. gada pētījumu rezultātiem. R.,1968

Apraksts: 20. gados, pēc Jaunvēģu māju zemes sadalīšanas, senvietā uzceltas Vējstūru un Krastkalnu saimniecības ēkas, ierīkoti augļu dārzi, tad arī atrastas senlietas un kauli.

Bronzas laikmeta kapu uzkalniņš atradās ap 5 m no Daugavas krasta terases kraujas . Tas bija ap 160 cm augsts, diametrā 10—12 m. Uzkalniņam apkārt bija veidots akmeņu riņķis divās kārtās. Uzkalniņa griezumā konstatējama šāda slāņu secība: virs pamatzemes 20—40 cm bieza, pelnaina, ar sīkām oglītēm jaukta zemes kārta sedz uzkalniņa centru un sniedzas vēl 2,5 m ārpus akmeņu iežoga,

kurš veidots virs šī slāņa. Ārpus iežoga 2 m platā un līdz 0,5 m biezā kārtā uzpildīta oranža mālaina

zeme ar pelnu piejaukumu. Viss uzkalniņš, arī iežogs un uzpildījums tā ārpusē, apbērts ar jauktu zemi. Apakšējā daļā ar gaišākas smilts, virsējā — ar lielāku oglīšu un mālainas zemes piciņu piejaukumu.

Uzkalniņā atklāti trīs ugunskapi un 12 skeletkapi, no pēdējiem tikai trīs kapi pieder senākajiem periodiem, pārējie ir 17.—19. gs. ierakti pēcapbedījumi. Senākie ir ugunskapi. Uzkalniņa uzbūvē — tā slāņu secībā un apbedīšanas tradīcijās — velkamas paralēles ar Kalniešu un Reznu Uzkalniņu. attiecina uz 2./1. g. t. p. m. ē. miju. Tas uzskatāms par patriarhālas saimes apbedīšanas vietu, kas izmantota vairākus gadsimtus. saistāms ar baltu senčiem — zemkopjiem.

Lībiešu kapulauka teritorija atradās senvietas ziemeļu daļā, kur ierīkots augļu dārzs un uzceltas ēkas. 100—150 gadu ilgajā izmantošanas laikā kapulaukā varēja būt apbedītas 5—6 paaudzes (katrā 24—30 cilvēku) — neliela ciema iedzīvotāji, kurus sastāda 5—6 saimes. Pēc senlietu analīzes kapulauks datējams ar 11. gs. 2. pusi un 12. gadsimtu. No atklāto lībiešu apbedījumu skaita (31) lielākā daļa — ir skeletkapi (21), astoņi ir ugunskapi, divi — simboliskie kapi. No tiem vīriešu kapi ir 20, sieviešu — 8, kā arī viens bērna kaps. 

Kapu tiešā tuvumā atrastas 32 atsevišķas ugunskuru vietas, kas katra aizņem ieapaļu ogļainas zemes laukumiņu. Atradumus ugunskuru vietās var uzskatīt par rituālu ziedojumu mirušajam. Līdzīgas ugunskuru vietas, mazākā vai lielākā skaitā, novērotas arī citos Daugavas lībiešu kapulaukos. Vējstūru kapulaukā ugunskuru vietas izvietotas 0,5—2 m attālumā no kapiem. Ugunskuri veidoja loku ap iespējamu kapu uzkalniņu 6-8 m diametrā. Uzkalniņš nevarēja būt saglabājies ilgstošās zemes apstrādāšanas dēļ.

Senvietas dienvidu daļā izpētīti 24 vēlo viduslaiku kapi. Deviņi kapi ierakti bronzas laikmeta uzkalniņā, citi — uz austrumiem no uzkalniņa, daļēji agrā dzelzs laikmeta apmetnes vietā. To kopējais skaits bijis lielāks, bet daļa kapu izpostīti, gan būvējot ēkas, gan norokot uzkalniņu. Apbedījumi ierakti 60—130 cm, atsevišķi — pat 180 cm dziļi, bet uzkalniņā virs akmeņu loka daži — arī seklāk. Mirušie apglabāti šķirstos, ir saglabājušās četrstūrainas kapa kontūras, pie vairākiem kapiem arī dēļu paliekas. Šķirsti sanagloti. kājgalī. Domājams, ka šķirstu sastiprināšanai izmantotas galvenokārt koka tapas. Mirušie guldīti uz muguras izstieptā stāvoklī; pāris apbedījumos viens celis ieliekts. Rokas parasti elkoņos saliektas, to stāvokļi dažādi:  plaukstas novietotas virs iegurņa, uz krūtīm. Retāk sastopami katrai rokai atšķirīgi stāvokļi. Apbedīto lielākā daļa bijuši jauni — kā vīrieši, tā sievietes bijuši 25—30 gadus veci. Mirušie orientēti galvenokārt DR virzienā. Pēc 14./15. gs., latviešu tautībai veidojoties visā Latvijas teritorijā, apbedījumu DR un R orientācija kļūst valdošā. Piedevas atrastas tikai četros kapos - krustiņu piekariņi.