Rumuļu kapulauks Ikšķilē

Atrašanās vieta: Ikšķilē, starp bijušās «jaunās pils» vietu un "Rumuļu" mājām Daugavas krastā. Appludināta Rīgas HES celtniecības rezultātā.

Periods: 11.-12.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: 1550 m2

Skaits: 18 kapi, 12 akmeņu krāvumi

Kapu piedevas: kopumā atrastas 159 senlietas.

Paražas: Rumuļu kapulaukā dominē arī citos lībiešu kapulaukos neatkarīgi no apbedītā vecuma un dzimuma raksturīgā apbedījumu ZR—DA orientācija. Šis virziens ievērots pat dubultkapos. Apbedīšanas tradīcijām citos lībiešu kapulaukos atbilst Rumuļu kapulaukā konstatētie suņu apbedījumi— ziedojumi. Rumuļos suņu skeleti atradās starp kapiem. Ziedojumi varētu būt arī daži kapulauka teritorijā savrupatrastie māla trauki. Rumuļu kapulaukam raksturīgi kapu kājgaļos likti māla trauki. 

Kad un kas pētījis: 1974. un 1975. g. J. Graudonis un Vēstures institūta Ikšķiles arheoloģiskā ekspedīcija

Literatūra: J.Graudonis. Ikšķiles Rumuļu kapulauks//Arheoloģija un Etnogrāfija, XV, R.,1987

Apraksts: Senkapus blakus Ikšķiles pilij 1846. g. piemin F. Krūze, norādot, ka 18. gs. celtās Ikšķiles muižas «jaunās pils» dārzā atrasts bronzas kaklariņķis, aproces ar visiem roku kauliem, divi gredzeni un mazs šķēpa gals. Kapulauks ierīkots lībiešu ciema tiešā tuvumā. Šāda dzīvesvietas un kapulauka situācija ir raksturīga Daugavas lībiešiem. Akmeņu krāvumi atrodas tikai starp kapiem un virs tiem. Raksturīgi, ka Rumuļos rūpīgi akmeņu krāvumi veidoti pat virs izpostītiem kapiem, kraujot akmeņus gan tikai virs sapostītās kapa daļas, gan pāri visam kapa rajonam. Tradīcija veidot akmeņu krāvumus virs kapa acīmredzot bijusi tik stipri iesakņojusies, ka to ievērojuši pat kapu postītāji. Ja krāvumus Piedaugavas lībiešu kapos saistītu ar akmeņu krāvumu kapu uzbūvi, tad šī parādība būtu vērtējama kā Vidzemes somisko apbedīšanas tradīciju ietekmes izpausme. Dubultapbedījumi ir plaši izplatīta parādība,kas konstatēta dažādu laikmetu kapos dažādās zemēs. Nav nosakāms, vai šādi dubultapbedījumi ir noteiktas tradīcijas izpausme, vai arī tie radušies konkrētos gadījumos vienlaikus mirušu tuvinieku (mātes un bērna, tēva un bērna) viena apbedīšanas akta rezultātā.

Ikšķilē jau 12. gs. beigās nostiprinājušās kristietības tradīciju ietekme Rumuļu kapulaukā nav konstatēta. Baznīcas kapsētā turpretī ir 12.—13. gs. apbedījumi ar lībiskām piedevām un pat ugunskapi ar lībiešu rotām.