otrdiena, 2016. gada 5. jūlijs

Ģūģeru kapulauks Priekuļu novadā




Atrašanās vieta: Priekuļu pagasts, Priekuļu novads, ceļa Cēsis-Priekuļi-Vecpiebalga (P30) malā, aptuveni 3 km aiz Priekuļiem, Ģūģeru kalnā, agrāk sauktā arī par Āra kalnu.
Periods: Vēlais dzelzs laikmets 8.-12. gs.
Kapu veids: līdzenais kapulauks
Apbedījumu veids: skeletkapi un ugunskapi
Piederība: seno latgaļu
Izmēri: 7500 m2
Skaits: Atsegti 160 apbedījumi, 66 ugunsritu bedres
Kapu piedevas: Iegūtas kopskaitā 1700 senlietas. Sievietēm kapā līdzi dotas ļoti daudz bronzas rotaslietas, pārsegtas ar villaini, kas bija darināta no vilnas ar tajā ieaustiem un izšūtiem bronzas gredzentiņiem, kas sekmēja auduma labo saglabāšanos. Atradumu vidū ir arī vairāki skandināviskas izcelsmes priekšmeti. Vīriešiem - darba rīki, rotas, ieroči.
Paražas: Sievietes guldītas rietumu, bet vīrieši austrumu virzienā. Kapavietas bijušas sagatavotas ļoti rūpīgi - izklātas ar dēlīšiem vai bērza tāsīm, vai izdedzinātas. Mirušie apglabāti arī bluķa šķirstos, kas bagātākajiem bijuši izklāti ar zvērādām.
Atrastas arī senas ugunsritu un ziedojumu pēdas - 40 bedres, kas saistāmas ar seniem maģiskiem rituāliem. Ziedots pat pirksts ar visu gredzenu.
Pazīmes: Šeit dzīvojušie un apbedītie bijuši ļoti turīgi, ko var spriest pēc apbedījumu piedevām, tātad, piederējuši sabiedrības virsslānim.
Kas un kad pētījis: Z.Apala. A.Zariņa 1988.-1990. g.
Literatūra: 
Apala Z. Varbūt bagātākais kapulauks//Dabas un Vēstures kalendārs. - 1991.- 247.-251.lpp.
Apala Z. Zariņa A. Dižciltīga latgaļa apbedījums Ģūģeru kapulaukā//Latvijas Vēstures institūta žurnāls. - Nr.1
   
Ģūģeru kapulauks 2016.gada martā



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru