Pukuļu uzkalniņkapi Bārtas pagastā

                                                                     Foto: prof. A.Vasks

Atrašanās vieta: Bārtas pagasts, Grobiņas novads. Kapulauks atrodas 4,5 km uz DR no bijušās Paplakas muižas, Vārtājas upes senlejas rietumu krastā, nelielā grantainā priedulājā, pie Pakuļu un Stiebru mājām. Kapulauks norakts grantī.

Periods: 1700.-1100. g.p.m.ē.

Kapu veids: uzkalniņkapi

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Izmēri: to diametrs bija 10-13 m, augstums 0.6-1.2 m

Skaits: 13 uzkalniņi

Kapu piedevas: maz iegūto atradumu. Stiepļveida aproce, kas raksturīga agrajam bronzas laikmetam. 

Ugunskaps. Foto: prof. A.Vasks

Kad un kas pētījis: 1962.,1963.g. P.Stepiņš, 1979.-1981.g. prof. A.Vasks
Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1962. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1963

Bronzas laikmeta kapulauks Pukuļos//Arheoloģija un Etnogrāfija. XX, 2000.

Foto: prof. A.Vasks

Apraksts: Kapulauku tuvumā Stiebru māju tīrumā 1935. g. atrasts bronzas iemalu cirvis. Izrakumu gaitā 1962. gadā pirmā uzkalniņa uzbērumā dažādos dziļumos atrasti nelieli akmeņi, bet tikai DR un ZR sektoru perifērijā akmeņi bija sakrauti blīvi, pie kam to starpā izcēlās arī atsevišķi lielāki akmeņi ap 50 cm diametrā. DA un ZA sektoros bija saglabājušās no nelieliem akmeņiem krauta riņķa paliekas. Uzkalniņa dienvidmalā tika konstatēta arī 1 m plata sprauga cauri akmeņu krāvumam, kas uzskatāma par ieejas vietu. Kopumā uzkalniņiem, kuriem ieejas bija iezīmētas, tās atradās D vai DA malā. Uzkalniņa centrā 90 cm dziļumā uz sākotnējās zemes virsmas novēroti 1 lielāks un 3 mazāki 5 cm biezi pelnu plankumi — ugunskuru vietas, kas kurināti vai nu kapu vietu sagatavojot vai arī pie atsevišķiem apbedījumiem.

Kopumā apbedījumu vietas izdedzināšana pirms uzkalniņa būves konstatēta zem sešiem uzkalniņiem. Atšķirības izpaudās arī akmeņu konstrukcijās.
9 uzkalniņos atklāja ugunskapus kalcinētu kaulu veidā ieraktas kaulu ligzdās 0.10-0.70 m dziļumā. Kapulaukā skeletu kauli nebija saglabājušies un apbedījumu vietas tika identificētas pēc akmens šķirstu vietām, kas visbiežāk bija kapa vietai visapkārt aplikti akmeņi līdz 2.6 m garumā. Vairākas kapu vietas bija kā apaļi bezakmeņu laukumi 1 m diametrā, kur mirušie varēja būt apbedīti saliektā stāvoklī. Centrālo šķirstu izveidē vērojama lielāka rūpība. Tie pārsvarā orientēti Z-D virzienā.