Dīru kapulauks pie Durbes

Atrašanās vieta: Durbes novads, 4 km uz D no Durbes pilsētas un 0,5 km un ZR no Durbes dzelzceļa piestātnes, Durbes senlejas austrumu krastā 6 m augstumā.

Periods: skeletkapi no 5.gs., ugunskapi 11.-13.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: kuršu

Izmēri: izpētīti 365,5 m2

Kapu piedevas: iegūtas 326 senlietas.  No Gotlandes importētas 3 bronzas jostas sprādzes un 2 jostas sadalītāji ar zvērgalviņu formas siksnu galu apkalumiem. Unikāls atradums savrupajā kapā, kas datējams 13.gs., ir tērauda plākšņu bruņu cepure.

Paražas: Lielākā daļa senlietu, izņemot dzeramos ragus, bijušas ugunī.

Literatūra: Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960. g.arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1961

Kad un kas pētījis: 1909. un 1911. g. Durbes ārsts Rafaels. 1960.-1961.g. Liepājas muzejs kopā ar ZA Vēstures institūtu.

Apraksts: Kapulauks postīts 20. gados, būvējot dzelzceļu, bet plašākos apmēros 1958. gada vasarā, kad te ierīkoja grants karjeru. Neizpostīta palikusi tikai kapulauka perifērija — apmēram 1/20 kapulauka teritorijas. Visi skeletkapi bija stipri izpostīti. Pie tiem atrastās senlietas attiecas uz 5 gs.

Izpētītas 3 kolektīvo ugunskapu vietas, no kurām katrā ir 4—6 apbedījumi; divi apbedījumi bija vienlaicīgi, viens bija individuāls ugunskaps.
Kapu vietas ir lēzenas, līdz 30 cm dziļas ieplakas, to dziļums 110 zemes virsmas-  50-60 cm. Savrupā ugunskapa bedres dziļums (no zemes virsmas) — 70 cm.