Laukskolas kapulauks Salaspilī

Atrašanās vieta:  Daugavas labajā krastā pie Salaspils "Laukskolas" mājām. Nav saglabājies Rīgas HES būvniecības un Daugavas appludināšanas dēļ.

Periods: 10.-12.gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: 3500 m2

Skaits: 242 apbedījumi

Kapu piedevas: Mirušie apglabāti rotātā svētku tērpā, kapā viņiem doti līdz darba rīki un ieroči. Lībiešu sievietes pilnu svētku rotu raksturo grezna bronzas krūšu važiņu rota, kas ar divām bruņurupuča saktām piestiprināta apģērbam plecu apvidū. Pie važiņām piekārts nazis greznā bronzas makstī, adatu kārbiņa, dzintara, dzīvnieku zobu un dažādu bronzas figūru amuleti. Kaklu rotā krāsainu stikla kreļļu rota un bagātos apbedījumos - kakla gredzeni (līdz 4). Katrā rokā uzvilktas 1-3 dobas, ornamentētas aproces vai arī pa spirālaprocei, pirksti rotāti gredzeniem. Vīriešu apģērba saspraušanai lietotas pakavsaktas, apjošanai — ar bronzu apkaltas ādas jostas. 56% no vīriešu kapiem sastopami ieroči: cirvji, šķēpi, dažos arī pieši. Piedevām bagātāko vīriešu kapu rotu starpā ir arī krelles un dzintara piekariņi. Greznākie vīriešu un sieviešu apģērbi rotāti ar bronzas gredzentiņiem un
alvu. Līdzīgas piedevas sastopamas bērnu apbedījumos. Darba rīki un sadzīves priekšmeti konstatēti 48% kapos. Kā sieviešu, tā vīriešu un bērnu kapos visbiežāk sastopami naži. Sievietēm vairākkārt kapā ieliktas dzirkles, vīriešiem — galodas, šķiltavas. Bagātas rotas sastopamas tikai 17% apbedījumu.

Paražas: Ugunskapos kopā ar mirušo dedzināti arī viņam līdzdotie priekšmeti. Pusei no apbedījumiem konstatēti akmeņu iežogi vai virskapu akmens krāvumi. Tie nav blīvi, visbiežāk sastopami tikai daži akmeņi. Akmeņu iežogi un krāvumi jāuzskata par somisko akmenskrāvumu kapu senu tradīciju. Mirušajam pie galvas vai kājām 52% no apbedījumiem atrasti māla trauki (domājams, ar ēdienu) vai to lauskas. Konstatēti arī olas un suņa ziedojumi. Obligāta apbedīšanas paraža bijusi ogļu kaisīšana kapa bedrē. Kapu tuvumā konstatētas ar bēru rituālu saistītu ugunskuru paliekas. Tajās atrod dažu bronzas vai dzelzs priekšmetu fragmentus vai māla trauku lauskas.

Kad un kas pētījis: 1936.-1937.g. V.Ģinters, 1967.-1975.g. A.Zariņa

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1967. gada pētījumu rezultātiem, R.,1968

Apraksts: Kapi izvietoti reti, ik pa 10 - 20 m. Sastopami ugunskapi (1/3) un skeletkapi (2/3). 10. un 11. gs. pārstāv gan ugunskapi, gan skeletkapi. Ugunskapi ierakti līdz 50 cm dziļi ap 50 cm diametrā lielās ligzdās. Skeletkapi ierakti dziļāk - līdz 100 cm, tie orientēti galvenokārt (74%) ar galvu uz ZR, A un R orientācija parasta bērnu apbedījumiem — 13%.