Raušu kapulauks Doles salā

Atrašanās vieta: Doles sala, 1 km uz ziemeļaustrumiem no abiem Vampeniešu ciema kapulaukiem. Tas atrodas gandrīz vienādā attālumā kā no Dziļās, tā Sausās Daugavas krasta. Nav saglabājies Rīgas HES būvniecības dēļ. 

Periods: 11.-14.gs.

Kapu veids: uzkalniņu kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: 3179 m2

Skaits: 58 apbedījumi (52 skeletkapi un 6 ugunskapi)

Kapu piedevas: Izrakumos iegūtas 400 senlietas. Atzīmējami vairāki apbedījumi ar īpatnējām piedevām. Kādā kapā, kur sievietes krūšu rotu veidoja divas tutuliem rotātas krustadatas, 2 važturi un važiņas, pie galvas bija nolikts uzmavas šķēps. Šī kapa kājgalī atradās 2 māla podiņi. Ar 12. gs. datējamajā kapā, kura inventārā ietilpa bronzas pakavsakta ar daudzskaldņainiem galiem, dzelzs uzmavas šķēps, platasmens cirvis, šķiļamakmens ar kramu un nazis, starp vīrieša kājām bija nolikts raga āmurs, domājams, ar kulta nozīmi. Uz vīrieša krūtīm te atrasta arī liela, zila rievaina stikla krelle, kāda uzieta vairākos šī laika Doles salas augšgala vīriešu apbedījumos. Pieminama arī kādā izpostītā kapā atrastā unikālā sakta ar četrstūrainu galvas vairodziņu un krāsainā stikla inkrustāciju. Par raksturīgu piedevu Doles salas augšgala kapulaukos uzskatāmi dzintara piekariņi.

Paražas: Kapulaukam raksturīgi rituāli ugunskuri. Atsevišķos gadījumos tajos atrasti dzīvnieku kauli, kā arī māla trauku ziedojumi.

Īpašas pazīmes:

Kad un kas pētījis: 1968.g. E.Šnore

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. R.,1969

Apraksts: Pēc tautā saglabājušamies nostāstiem, agrāk te bijuši saskatāmi kapu uzkalniņi, kas, zemi apstrādājot, iznīcināti. Kapulauks stipri cietis kā no pirmā pasaules kara tranšejām, tā arī mantraču postījumiem. No izpētītajiem kapiem tikai trešā daļa ir netraucēti. Ar galvām uz ZR orientētie skeletkapi ierakti 40—120 cm dziļās kapa bedrēs, turpretim ugunskapu ogļainās zemes ligzdiņas ir tikai 30 - 50 cm dziļas. Senākie kapulauka apbedījumi (vīriešu kapi ar divasmens zobeniem un maksts gala apkalumiem, uzmavas šķēpiem un greznām jostām, kā arī daži sieviešu kapi ar tipisko lībiešu važiņu rotu pie bruņurupuča saktām, ar stikla kreļļu rotām) attiecas uz 11. gs. otro pusi. Vēlākie apbedījumi jau iesniedzas 14. gs. sākumā. Trīs gadījumos kapulaukā konstatēti dubultapbedījumi: kopējā kapa bedrē bija apbedīta sieviete ar mazu meiteni. Bērnu apbedījumi izcēlās ar piekariņu dažādību.