Lejasbitēnu kapulauks Aizkraukles pagastā

Atrašanās vieta: Aizkraukles pagasts, Daugavas labā krasta terasē, 3 km uz austrumiem no Pļaviņu

spēkstacijas.

Periods: 3.-11. gs.

Kapu veids: uzkalniņkapi un līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi, kenotafs 

Piederība: Daugavas baseinā valdošais ir baltu (latgaļu, sēļu, zemgaļu) elements. Tikai kopš 10.-11. gs. Daugavas labajā krastā apmēram līdz Aizkrauklei etniskais sastāvs izmainās un pārsvaru gūst lībieši.
Izmēri: Pavisam kapulauka teritorijā izrakti 6958 m 2 (bez tam ar buldozeru pārbaudīta ap 3000 m2 liela platība ap izpētīto kapulauku)

Skaits: 2 uzkalniņi. Izpētīti 459 apbedījumi 

Kapu piedevas: iegūtas 2797 senlietas un 3064 lauskas. Bagātīgos apbedījumos ar bronzu rotātas jostas, villaines un cirvji. Cirvis tiek likts arī dažos bagātu sieviešu kapos. Atšķirības jaušamas ieroču piedevās. Pēc atradumiem rekonstruēts apavu veids, dažas agrās villaines, jaunas kakla un galvas rotu formas.

Kad un kas pētījis: 1931.g., 1961.-1964.g. V. Urtāns

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1962. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1963
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1963. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. R.,1964
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. R.,1965

Apraksts: Lejasbitēnos 3.-5. gs. bijuši vismaz 2 kapu uzkalniņi. Vēlāk mirušie apbedīti līdzenajos bedru kapos, plaši izmantojot akmeņu pārsegumu. Kopš 8.-9. gs. kapulauks paplašināts visos virzienos un mirušie apbedīti rindās, pie kam, vīrieši parasti ar galvu uz A, bet sievietes - uz R.
  Kapulauks intensīvāk izmantots kopš 7. gs., kas izskaidrojams ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Starp apbedītajiem ir latgaļi un sēļi, bet 11. gs. kapulauka R malā apglabātas ieprecētās lībietes un viņu bērni: 3 sieviešu ugunskapiem un vismaz 5 bērnu skeletkapiem ir lībiskas lietas — stikla krelles, dunči bronzas makstīs, māla trauki un atšķirīgas apbedīšanas tradīcijas. Lībiešu apbedīšanas tradīcijās (nav ieturēts Z—D virziens, mirušie bērni nav dedzināti) un dažās senlietās (māla traukiem ir apmesta virsma) manāma latgaļu kultūras ietekme.
  Kapulaukā apbedītas etniski jauktās Lejasziedu—Lejasbitēnu lauku kopienas, kā arī Kalnaziedu pilskalna iedzīvotāji, spriežot pēc mirušo vecuma, skaita un laika — apmēram 35 paaudzes. Trim 9.-10. gs. galvaskausiem konstatēta trepanācija, pie kam 2 vīrieši pēc sarežģītās operācijas ir dzīvojuši, bet sieviete trepanāciju nav pārcietusi.
  Lejasbitēnu kapulauks pieder vidēji lielai lauku kopienai, kurai cieši sakari ar Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem. Lejasbitēnu kapulaukā apbedīto augums caurmērā ir mazāks kā mūsdienās, bet mirstība biežāka. Starp mirušajiem lielā pārsvarā ir vīriešu kārtas pārstāvji. Cilvēku vecums tikai reti pārsniedz 60 gadus.