Nariņu senkapi Tomē

Atrašanās vieta: Kapulauks atrodas t. s. «Tomes salā» Tomes pagastā, apmēram 0,5 km augšpus Līčupes ietekai Daugavā. Senkapi aizņem ap 240 m garu joslu gar Daugavas kreiso krastu. 

Periods: 11.-12. gs.

Kapu veids: līdzenais kapulauks

Apbedījumu veids: 11 skeletkapi, 5 ugunskapi

Piederība: Daugavas lībiešu

Izmēri: izrakumi veikti 527 m2

Skaits: 16 apbedījumi

Kapu piedevas: 283 senlietas iegūtas izrakumu laikā. Vīriešu kapos atrasti platasmens cirvji, uzmavas šķēpu smaiji, ar bronzas apkalumiem rotātas jostas, šķiļamdzelži un krami. Bronzas saktas, aproces, gredzeni, naži un vienpusīgās savāžamās kaula ķemmes sastopamas kā vīriešu, tā sieviešu apbedījumos. Sieviešu kapos bez minētajiem priekšmetiem sastop vēl krūšu važiņu rotas ar zvārgulīšiem, piekariņu - lāča zobu vai bronzas balodīti. Atrasta arī bruņurupuča sakta, stikla, dzintara un bronzas krelles.

Paražas: Kapu inventāra raksturīga sastāvdaļa - uz podnieka ripas darināts māla trauks. Trauks parasti novietots kapa bedres DDA galā - kājgalī vai bedres pretējā galā. Pieciem māla traukiem ir podnieku zīmes; vienādas zīmes nav atrastas, visām kopējs ir tikai apļa elements. Blakus māla traukam- četros gadījumos (sieviešu apbedījumos) pie kājām, novietots pa bronzas spirālgredzenam, vienā gadījumā bez tam vēl māla vērpjamās vārpstas skriemelis. Kādā ugunskapā pie māla trauka nolikti divi dzeramie ragi, no kuriem saglabājušās sudraba apmales. Kapā, kurā guldīts vīrietis, pie māla trauka, kas atrodas galvgalī, novietota bronzas dubultvažiņa. Noliktie priekšmeti, jādomā, ir tuvinieku ziedojums.

Kad un kas pētījis: 1968.g. Latvijas PSR ZA Vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija

Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. R.,1969

Apraksts: Kapulauks ievērojami postīts ar pirmā pasaules kara ierakumiem, šāviņu izrautām bedrēm, aršanu un kartupeļu dobju ierīkošanu. Pirmie savrupatradumi no šā kapulauka muzejā nodoti 1932. un 1933. gadā. Kapi ierakti mālainā smiltī 30 - 70 cm dziļi. Skeletkapos mirušie guldīti līdz 260 cm garās un ap 70 cm platās kapa bedrēs ar galvu uz ZZR. Rokas parasti saliektas elkoņos, plaukstas novietojot uz krūtīm; laba roka dažkārt pacelta pret kreiso plecu. Kapu bedrēs reizēm sastop sīkas oglītes un pelēcīgu, pelnus atgādinošu zemi; tas, domājams, ir sakarā ar apbedīšanas rituālu. Divos vīriešu apbedījumos atrastas dzelzs naglas no zārka. Ugunskapos vērojami trīs apbedīšanas paveidi:

a) kapa bedrēs, kas pēc izmēriem atbilst skeletkapu bedrēm un līdzīgi orientētas (ZR—DA), iebērti deguši kauli kopā ar oglītēm, pelniem un apdegušiem priekšmetiem;

b) iegarenā bedrē, kas iezīmējas ļoti vāji un orientēta ZZR - DDA virzienā, ciešā kaudzītē iebērti deguši kauli, bet piedevas, kas nav bijušas ugunī, novietotas tā, it kā tās atrastos skeletkapā;

c) apaļā bedrē, kuras diametrs - 60 cm un dziļums - 40 cm, iebērti sīki deguši kauliņi, oglītes un pelni; piedevas bijušas ugunī.