Atrašanās vieta: Doles salas augšdaļā, Sausās Daugavas krastā. Nav saglabājies Rīgas HES būvniecības dēļ
Periods: 10.-13. gs.
Kapu veids: līdzenais kapulauks, uz kura 20.gs. 60.gados uzcelta liellopu ferma
Apbedījumu veids: skeletkapi, ugunskapi
Piederība: Daugavas lībiešu
Skaits: 105 apbedījumi
Kapu piedevas: Sieviešu apbedījumus raksturo rotas, vīriešu — ieroči, tērpa piederumi (apģērba saspraužamās saktas, jostas) u. c. No darba rīkiem kā sieviešu, tā vīriešu kapos atrod nazi; sieviešu kapos tas parasti ievietots greznā, ar bronzu apkaltā ādas makstī. Kā sieviešu, tā vīriešu kapu galvgalī
vai kājgalī novietots māla podiņš. Pieaugušu sieviešu obligāta kapa piedeva ir 1—3 kakla riņķi , 2—6 aproces, gredzeni. Ļoti iecienītas stikla un inkrustētu kreļļu kakla rotas. Vienā kapā atrasts dzintara vārpstas skriemelis. Vīriešu kapus raksturo pie galvas nolikts 1 vai 2 šķēpi, dažreiz arī cirvis.Divos kapos izdevies atklāt vairoga paliekas — dzelzs umbonu. Vairogs bijis nolikts kājgalī virs šķirsta. Vienā no šiem apbedījumiem kritušajam karavīram kapā bija ielikts arī pārlauzts šķēps. Divos apbedījumos konstatēts arī divasmeņu zobens. Viens no tiem, ar inkrustētu roktura pogu un uzrakstu Vljberhth uz zobena asmens, atrasts vīrieša ugunskapā; tas importēts no franku zemēm. Šajā pašā kapā atrasti arī divi rakstaina tērauda uzmavas šķēpi. Kā pieaugušu vīriešu, tā zēnu kapos sastaptas arī bagātīgi ar bronzu apkaltas jostas
Kad un kas pētījis: 1966.g. ZA Vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija (E.Šnore)
Literatūra: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1966. gada pētījumu rezultātiem. R.,1967
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1967. gada pētījumu rezultātiem. R.,1968
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1967. gada pētījumu rezultātiem. R.,1968
Apraksts: Skeletkapi ir 0,55—1,20 m dziļi, tad ugunskapi ir daudz seklāki - reizēm tikai 30 cm dziļi. Kā skeleta, tā ugunskapi pastāvējuši līdztekus. Vairākos gadījumos vienā kapa bedrē konstatēts skeletkaps un ugunskaps (piem., vīrieša ugunskaps un meitenes skeletkaps, sievietes skeletkaps un sievietes ugunskaps). Mirušie parasti guldīti izstieptā stāvoklī uz muguras, ar galvu uz ZR — kapu orientācija, kas raksturo atšķirību no agro kristīgo kapsētu R (galva) — A orientācijas. Senākie apbedījumi bija vienkoču šķirstos, turpretī jaunākie - ar dzelzs naglām sastiprinātos dēļu zārkos.
Kapulaukam raksturīgi dažādas formas un spēcīguma tumšas zemes plankumi, kuros sastopamas sīkas oglītes, dažreiz arī kalcinēti kauliņi un nedegušu dzīvnieku kaulu paliekas. Šie ar apbedīšanas rituālu saistāmie tumšie plankumi atklājušies kapu tiešā tuvumā. Vampeniešu līdzenajā kapulaukā pirmoreiz apbedījumos konstatēti arī ar seniem ticējumiem saistāmi vistas olas ziedojumi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru